Kādēļ tik ļoti nokrities eiro kurss, bet ASV dolārs nostiprinājies, kam tas ir izdevīgi – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes mēģina rast Vācijas “Deutsche Welle” (DW) multimediju portāls www.dw.com.
Īsā atbilde - eiro kursa krišanos ietekmē gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan investoru reakcija uz ASV un Eiropas Savienības (ES) centrālo finanšu institūciju noteiktajām bāzes procentu likmēm, gan energoresursu deficīts.
Eiro kursa krišanās dara bažīgu arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, tomēr detalizēti skaidrojumi notiekošajam publiskā telpā nav īpaši pieejami nedz plašsaziņas līdzekļos, nedz arī Latvijas Bankas mājaslapā.
Kā zināms, šā gada 8. jūlijā eiro un ASV dolāra vērtības izlīdzinājās 1:1. Tik zema eiro vērtība pēdējo reizi tika fiksēta 2002. gada rudenī.
Savukārt, kad 2008. gadā ASV brieda finanšu krīze, vienu eiro varēja iemainīt pat pret 1,60 ASV dolāriem.
Kā teikts DW pētījumā, straujais eiro kursa kritums pēdējos mēnešos var radīt iespaidu par to, ka notiekošā galvenais iemesls ir Krievijas agresija Ukrainā. Karš Eiropā darījis piesardzīgus daudzus starptautiskos investorus, kuri savus aktīvus šobrīd izved dolāru zonā. Arī mērogos līdz šim nepieredzētās ES sankcijas pret Krieviju raisa enerģētisko krīzi, jo īpaši gāzes piegāžu krīzi, kas, pēc DW analītiķu domām, draud ieraut ES valstis recesijā.
Tomēr, kā uzsvērts pētījumā, valūtas tirgos noteicošo lomu spēlē centrālās bankas un peļņa no valstu obligācijām. “Paraugoties uz valūtas pāra eiro-dolārs kotējumu grafikiem ilgākā laikā periodā, skaidri redzams, ka eiro kursa vērtības konsekventa samazināšanās aizsākās jau 2021. gada pirmajā pusgadā, kad eiro kurss pret dolāru bija vairāk nekā 1,22. Iemesls tam (eiro kursa augstajai vērtībai) bija pasaules finanšu tirgus dalībnieku cerības, ka pandēmijas seku izraisītā globālā inflācija piespiedīs ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS - iestāde, kura pilda līdzīgas funkcijas kā Eiropas Centrālā banka) celt procentu likmes agrāk, ātrāk un radikālāk, nekā to darīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Centrālo banku bāzes likmju celšana rada valsts obligāciju ienesīguma kāpumu. Neraugoties uz apjomīgo valsts parādu, ASV turpina lielā daudzumā emitēt savus vērtspapīrus, kas pasaulē tiek uzskatīti par investīcijām visdrošāko aktīvu. Kamēr FRS pēdējos gados piekopa “superlētas naudas” politiku ar praktiski nulles bāzes likmi, ASV valsts obligācijas nesa niecīgu peļņu un investoru acīs kļuva neinteresantas. Lielāku peļņu nesošu aktīvu meklējumos daudzi investori mainīja dolārus citās valūtās. Gaidāmā bāzes likmju celšana dolāram izraisīja kapitāla atgriešanos dolāra zonā. Šis process paātrinājās un pastiprinājās, sākot no 2021. gada rudens. Kļuva skaidrs, ka, pateicoties strauji augošajai inflācijai, ASV nāksies celt bāzes procentu likmi daudz straujāk, nekā to varēja iedomāties pirms gada,” raksta portāls www.dw.com.
Kā skaidrots pētījumā, reālajā dzīvē prognozes piepildījās, jo jau 2022. gada martā, pirmo reizi kopš 2018. gada, bāzes likme tika celta par 0,25 procentpunktiem, bet maijā jau par 0,5 procentpunktiem. 15. jūnijā bāzes likme pieauga līdz pat 0,75 procentpunktiem, kas notika pirmo reizi kopš 1994. gada. Pētījumā prognozēts, ka bāzes likmju kāpums tuvākajos mēnešos tupināsies. Uzsvērts, ka tajā pašā laikā ECB jūlijā tikai sāka atiet no nulles procentu likmes, sākot to darīt ar mazo 0,25 procentpunktu soli.
Kā DW skaidrojis Vācijas investīciju kompānijas “HQTrust” galvenais ekonomists Mihaels Heize, starpība starp bāzes likmēm un ienesīgumu no valsts obligācijām ir galvenais eiro kursa krituma iemesls. Savukārt karš Ukrainā un tā sekas Eiropas ekonomikai šo procesu tikai pastiprina.
Būtiski gan atzīmēt, ka, pēc aģentūras “Reuter” ziņām, šobrīd krīt ne tikai eiro kurss. Arī japāņu jena attiecībā pret ASV dolāru noslīdējusi 24 gadu zemākajā līmenī.
“Eiropā pieaug bailes no gaidāmas recesijas,” norādīts Vācijas komercbankas “Commerzbank” pēdējā analītiskajā finanšu pārskatā. Kā skaidro DW, šādos brīžos starptautiskie, jo īpaši ASV, investori izvēlas naudu turēt ASV.
DW pētījumā atzīts, ka eiro kritums ir izdevīgs biržas spekulantiem, kuri, “redzot eiro kursa kritumu, lēma nopelnīt un realitātē arī nopelnīja, taču viņi nav vienīgie spēlētāji, kuri iegūst vai cieš no valūtas vērtību svārstībām”.
Pētījumā skaidrots, ka augsts nacionālās valūtās kurss ir izdevīgs valstīm, kuru ekonomikās dominē apjomīgs preču imports. Piemēram, augstais dolāra kurss ir izdevīgs ASV, jo tas palētina no Eiropas, Ķīnas, Japānas un citām valstīm tur ievestās preces un veicina cīņu ar inflāciju, kura pašlaik ASV ir gandrīz galvenā makroekonomiskā problēma. Taču tajā pašā laikā stiprā dolāra dēļ lētā ārvalstu produkcija iznīcina vietējos ASV preču ražotājus. Turklāt augstais nacionālās valūtas kurss kaitē ASV eksportētāju interesēm, jo pasaules tirgos padara viņu produkciju dārgāku un tādējādi samazina to starptautisko konkurētspēju. Tas ir trieciens automašīnām, datoriem, mikročipiem, pārtikai un citām precēm ar uzlīmi “Made in USA”. “Tādējādi ASV preces sāk zaudēt savas pozīcijas ES ražotajām automašīnām un Āzijā ražotajiem pusvadītājiem,” secināts pētījumā.
Kā norāda www.dw.com, dolāra kursa kāpumā ir vēl kāds svarīgs aspekts: “Pārlieku stiprais dolāra kurss pārvelk svītru vairāku Vašingtonas administrāciju daudzu gadu pūliņiem izlīdzināt vienpusējo ASV ārējās tirdzniecības bilanci. ASV vairāk importē nekā eksportē, kas būtiski ietekmē ASV rūpniecības attīstību. Attiecīgi zemais eiro kurss ir ļoti izdevīgs Vācijas, Francijas, Itālijas un citu eirozonas valstu eksportētājiem. Taču tas viss gan ar lielu atrunu - eiropiešiem sava produkcija jāražo tikai savās zemēs, respektīvi, ES, un ražošanai jāizmanto tikai ES ražotās detaļas vai izejvielas. Kā DW skaidrojusi Vācijas komercbankas “DZ-Bank” valūtas analītiķe Sonja Martena, “ja ražotāji komplektējošās detaļas iepirks ārpus ES, tad viņiem zudīs viss ienesīgums no pašreizējās situācijas”. Pēc analītiķes skaidrojuma, līdzīgi ir ar ES energoietilpīgajām ražotnēm, jo naftu, ogles un sašķidrināto gāzi pasaulē tirgo par dolāriem. No šī viedokļa, kā uzskata S. Martena, eiro devalvācija ES interesēm pašreizējā situācijā ir ļoti nevietā. Pēc viņas teiktā, Eiropa sadūrusies ar energonesēju deficītu un to ārkārtējo dārdzību, turklāt šie energonesēji zemā eirokursa ietekmē kļūs vēl dārgāki.
