Jaunā sodīšana praksē sāksies pie +4 km/h

© F64

Satiksmes ministrijas iecere samazināt vidējo ātrumu uz ielām un ceļiem ir maldinoši atspoguļota – patiesībā sodu plānots palielināt nevis ātruma pārkāpumam par 10 kilometriem stundā, bet gan zemākam ātrumam. Teorijā jau no +1 kilometra stundā, bet praksē – tehnoloģiju veiktspējas ierobežojumu dēļ no +4 kilometriem stundā.

Pašlaik uz Latvijas ceļiem un ielās pastāv nerakstīta vienošanās starp autovadītājiem, policiju un arī ātruma radaru uzturētājiem, ka jebkuram ātruma ierobežojumam gluži legāli tiek pieskaitīti 10 kilometri stundā. Pa pilsētu drīkst braukt ar 60 km/h, ārpus pilsētas, ja zīme vēsta 90, tad ar 100 km/h. Uz Jūrmalas šosejas var ieskrieties līdz 120 kilometriem. Un neviens par šādu pārkāpumu netiek sodīts pat ar vismaigāko Ceļu satiksmes likumā noteikto sodu, kas ir brīdinājums. Iespējams, ka šī +10 kilometru tradīcija ir mantojums no padomju laikiem, kad pilsētās drīkstēja braukt ar 60 kilometriem. Zīmes tika uzliktas citas, bet reālais ātrums ielās nesamazinājās un vidēji palicis tas pats vai pat vēl augstāks. Papildus šai +10 kilometru tolerancei eksistē vēl cita - augstāka tolerance īpaši zinošiem autovadītājiem. Automašīnu spidometra rādījums ir par trim kilometriem zemāks nekā reālais ātrums. Ja uzliktas jaunas riepas, klāt nāk vēl kāds kilometrs. Tas nozīmē, ka arī par 13 km/h pārsniegumu autovadītāji sodīti netiek. Nu varbūt pabrīdināti.

Kāpēc jāizlīdzina plūsma

Šobrīd uz Latvijas ceļiem pastāv četras ātruma grupas - daļa autovadītāju brauc ar atļauto - zīmē rakstīto ātrumu, daļa pieliek 10 kilometrus, daļa 14 kilometrus, un tad vēl ir autovadītāji, kuri pārsniedz atļauto ātrumu vēl vairāk, jo naudassodu uztver kā maksu par pakalpojumu. Šie atšķirīgie ātrumi veido nevienmērīgu satiksmes plūsmu, nepārtraukti tiek veiktas apdzīšanas, izraisītas bīstamas situācijas, un gala rezultātā Latvija ir valsts ar satiksmē īpaši augstu bojā gājušo skaitu. Šogad līdz 23. jūlijam satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši jau 63 cilvēki, un tas nozīmē, ka šogad pilnīgi noteikti netiks sasniegts Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam ierakstītais mērķis 2022. gadam - nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju. Rēķinot pēdējo 12 mēnešu statistiku, tie jau ir 77 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais līmenis pērn bija 44. Jautājums tikai - vai naudassods par ātruma pārsniegšanu teorijā jau no viena kilometra stundā, bet praksē no četriem kilometriem stundā būs efektīvs līdzeklis cilvēku dzīvību glābšanai.

Kā izglābt cilvēkus

CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks “Neatkarīgajai” skaidro, ka citi risinājumi pašlaik vienkārši nav pieejami. Visvairāk satiksmes drošību paaugstinātu pretējā virziena plūsmu nodalīšana. Pa divām joslām katrā virzienā un sēta pa vidu. Taču tam vajag daudz naudas. Naudas nav, un, pat ja būtu - būvniecība aizņem ilgu laiku. Tātad pārskatāmā termiņā nederīgs risinājums. Otrs Ceļu satiksmes drošības padomē apspriestais risinājums ir policistu skaita palielināšana. Par to īpaši iestājas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Par ātrumpārkāpumiem var piespriest kaut vai nāvessodu, bet, ja pārkāpumi netiks kontrolēti, tāpat visi turpinās pārkāpt. Un šobrīd policisti uz ceļiem ir sastopami arvien retāk. Valsts policijā valda akūts darbinieku trūkums - 40% iztrūkums štatu sarakstos, un nav nekādu pazīmju, ka tas varētu mazināties. Tātad arī neīstenojams risinājums. Attiecīgi atliek trešais variants, lai vismaz kaut ko darītu satiksmes plūsmas mierināšanai un ātrumu atšķirības vienādošanai - būtiska ātrumpārkāpumu tolerances līmeņa samazināšana.

Ātrums sadursmē ar rupekli

Ekrānšāviņš

Ieceres praktiskais mērķis ir piespiest autovadītāju vairumu samazināt pārsniegto ātrumu no +10 kilometriem stundā uz + 4 kilometriem. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns piekrīt, ka rupekļi gan jau tāpat nēsāsies pa ceļiem ar 130 kilometriem stundā, taču sadursmē ar viņiem sekas būs mazākas, ja otra mašīna būs braukusi nevis ar 105, bet 90 kilometriem. Un, kas attiecas uz trūkstošajiem policistiem, tad viņiem talkā dosies tehniskās ierīces. Vidējā ātruma mērītāji tiks uzstādīti 16 dažāda garuma posmos - 5, 10, 20 kilometru garos, un tur gan vairs nekāda tolerance teorētiskās kļūdas ietvaros netiks piemērota. Tikos iebrauci - tikos izbrauci. Ja par ātru, maksā sodu. Tam vajadzētu ātri vien pieradināt publiku pie lēnākas braukšanas.

Pa taisno uz Saeimu

Ātruma revolūcijas laika grafiks šobrīd izskatās šāds: vidējā laika mērītājus iecerēts uzstādīt līdz nākamā gada martam. Pirmie parādīsies šogad novembrī. Savukārt grozījumi Ceļu satiksmes likumā, iespējams, tiks veikti jau agrāk. Optimistiska scenārija gadījumā jau līdz septembrim, oktobrim, jo Satiksmes ministrija ar iecerētajiem jaunievedumiem dosies pa taisno uz Saeimu, iztiekot bez to iztirzāšanas Ministru kabinetā. Grūti gan pateikt, kādu iespaidu uz ieceres virzību atstās vēlēšanu tuvums. No vienas puses - iecere daļas autobraucēju vidū nebūs populāra, no otras puses - 15 bojā gājušie īsi pirms Jāņiem ir visai nopietns signāls. Kaut kas ir jādara nekavējoties. Cerams, satiksmes mierināšana līdzēs, jo saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem vidējā ātruma samazinājums par pieciem kilometriem stundā bojāgājušo skaitu var samazināt par 30%. Bet, kamēr vidējais ātrums uz Latvijas ceļiem tiek pārsniegts vismaz par 10 kilometriem stundā, policija vismaz minimālo sodu pārkāpējiem varētu biežāk piemērot - brīdinājumu.

CEĻU SATIKSMES LIKUMS

55. pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

(1) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemēro brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam.

(3) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četru naudas soda vienību* apmērā.

(6) Par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību apmērā.

* 1 naudas soda vienība ir 5 EUR

Izpēte

Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.

Svarīgākais