Desmit valsts lielāko kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāju 2019. gada alga pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tādējādi atalgojuma ziņā krietni pārspējot pat valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjeru Krišjāni Kariņu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss algā pērn saņēma vairāk nekā 500 tūkstošus eiro un vēl tikpat daudz no “Air Baltic Corporation” kā cita veida ienākumus, kopā pērn nopelnot 1,1 miljonu eiro.
Valsts augstāko amatpersonu pērnā gada alga nepārsniedza 70 tūkstošus eiro. I. Mūrnieces alga 2019. gadā bija 67 tūkstoši eiro, K. Kariņš algā par nepilniem 12 mēnešiem saņēma 66 tūkstošus eiro, E. Levits par nepilniem sešiem mēnešiem ‒ 32 tūkstošus eiro, liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas. No tā jāsecina, ka valsts kapitālsabiedrību vadīšana ir ienesīgāka nodarbošanās nekā valsts vadīšana.
Latvijā šobrīd ir 85 valsts kapitālsabiedrības, no kurām 21 tiek vērtēta kā liela. Lielākajā daļā kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāji šajā uzņēmumā strādā vairākus gadus un daži pat vairākus desmitus gadu, piemēram, “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, kurš šajā amatā strādā jau divdesmito gadu, vai “Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde, kurš šo uzņēmumu vada jau divdesmit astoto gadu, tas ir, kopš tā izveides ‒ 1992. gadā. Savukārt daļa vadītāju pērn nav nostrādājuši pilnu gadu. Piemēram, pašreizējais “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs darbu šajā amatā sāka šā gada janvārī. Pērn šo iestādi līdz aprīlim vadīja Ronalds Neimanis, par šo darbu nopelnot 40 399 eiro. Pēc tam kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku tika iecelts valdes loceklis Andris Vārna, kurš algā par visu gadu pērn saņēma 92 230 eiro.
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kas šajā amatā strādā kopš 2019. gada 15. augusta, pērn par nepilniem pieciem mēnešiem nopelnījis 46 745 eiro. Iepriekšējais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš par darbu šajā amatā pērn līdz augustam algā saņēma 341 911 eiro. Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadītājs Ingemars Harmsens pērn šajā amatā strādāja nepilnu gadu, nopelnot 37 tūkstošus eiro.
Valsts 20 lielāko kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāju kopējais atalgojums pērn, pēc Neatkarīgās aplēsēm, sasniedza 3,2 miljonus eiro, savukārt pierēķinot vēl dažādas papildu piemaksas - jau tuvojās 4 miljoniem eiro. Šajos aprēķinos nav ietverta SIA “Latvijas mobilais telefons”, kas arī ir lielā valsts kapitālsabiedrība, jo Latvijas valstij pieder mazāk nekā 50% no uzņēmuma, un līdz ar to valdes priekšsēdētājam nav jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija.
Atalgojumu palielina, kā vien prot
Kopš 2015. gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Valsts kontrole, veicot revīziju, gan secināja, ka šis likums faktiski jau piekto gadu kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas. Lai gan Kapitāla daļu likums nosaka konkrētu un skaidru valdes locekļu atlīdzības ietvaru, proti, valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību, viņam var izmaksāt prēmiju par kapitālsabiedrības un individuālajiem darba rezultātiem, pilnvarojuma līgumā var pielīgt arī apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Tomēr, apkopojot informāciju par valstij 100% tieši piederošo 65 kapitālsabiedrību un šo kapitālsabiedrību 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, konstatēts, ka kapitāla daļu turētāji (vai padome) kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā ir rīkojušies pēc savas sapratnes - visnotaļ atšķirīgi vai neatbilstoši interpretējot likumu, tā pieļaujot, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem Kapitāla daļu likumā neparedzētus finansiālus labumus.
Ikgadējs algu kāpums 25% apmērā
Laikā, kad valdība lēma par valdes locekļu atalgojumu, par vienu no galvenajiem kritērijiem tika noteikta atalgojuma konkurētspēja ar attiecīgās nozares privāto sektoru, bet pētījumu par atlīdzības līmeni privātajā sektorā Pārresoru koordinācijas centrs pasūtīja jau pēc noteikumu apstiprināšanas. Šis apstāklis neliedza Ministru kabineta noteikumos paredzēt valdes locekļu atlīdzības pieaugumu maksimāli pieļaujamajā robežā - 25% ik gadu.
Jo vairāk ‒ 2016. gadā, pārskatot mēneša atlīdzību, pusei kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs tika palielināts maksimāli pieļaujamajās robežās, savukārt trīs kapitālsabiedrības pārkāpa valdības noteikto ierobežojumu, palielinot to pat par 32%, 40% un 41%.
Turklāt atlīdzība pieauga arī tādās nozarēs, kurās tā jau bija konkurētspējīga un atsevišķos gadījumos gandrīz divas reizes lielāka par privāto sektoru.
Radoša pieeja ienākumu palielināšanai
“Neapšaubot, ka atlīdzībai ir jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, jāuzsver, ka mēneša atlīdzībai un tās pieaugumam vienlaikus jābūt sasaistītam ar kapitālsabiedrības un valdes locekļa darbības rezultātiem, tā motivējot sasniegt kapitālsabiedrībai izvirzītos mērķus. Tomēr revīzijā iegūtā informācija liecina, ka vairumā gadījumu ikgadējais mēneša atlīdzības pieaugums ir pamatots tikai ar vidējās bruto algas pieaugumu valstī, nemaz nevērtējot kapitālsabiedrības un valdes locekļu individuālā snieguma rezultātus. Daudzos gadījumos atlīdzības pārskatīšana kļuvusi par gluži vai garantētu pasākumu, kas notiek uzreiz pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, nesagaidot nepieciešamo atzinumu un kapitāla daļu turētāja novērtējumu par gada darbības rezultātiem,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Arī prēmiju piešķiršanā valdījusi līdzīga pieeja, jo lielākajā daļā (77%) kapitālsabiedrību nav veikts valdes locekļu individuālās darbības izvērtējums atbilstoši ieguldījumam kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanā. Pusē kapitālsabiedrību to pilnvērtīgi izdarīt nemaz nebūtu iespējams, jo tās darbojas bez vidēja termiņa darbības stratēģijas, lai gan tā bija jāizstrādā līdz 2016. gada 30. martam.
Valsts kontrole arī atklājusi, ka atalgojuma palielināšanas dēļ bieži vien tiek ignorēta atšķirība starp pilnvarojuma un darba tiesiskajām attiecībām. Kapitāla daļu likums nosaka, ka ar valdes locekli ir jāslēdz pilnvarojuma līgums, kas nozīmē to, ka valdes loceklis var saņemt tikai tādus atlīdzības veidus, kas noteikti likumā, kā arī paredz nepārtrauktu valdes locekļa atbildību visā pilnvarojuma izpildes laikā. Neievērojot normatīvo aktu regulējumu, trīs kapitālsabiedrību valdes locekļiem izmaksāti arī atvaļinājuma pabalsti, bet piecās kapitālsabiedrībās, atsaucot valdes locekli no amata, izmaksātas kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, tā saņemta atlīdzība par 77 tūkstošiem eiro lielākā apmērā. Savukārt nepārtraukta atbildība nozīmē, ka valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu no iecelšanas līdz brīdim, kad tas beidz pildīt valdes locekļa pienākumus, neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis fiziski atrodas vai neatrodas kapitālsabiedrībā. Tātad arī prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība) valdes loceklim turpina maksāt pielīgto mēneša atlīdzību. Taču revīzijā iegūtā informācija liecina, ka 30 kapitālsabiedrību valdes locekļiem prombūtnes laikā izmaksāta nevis mēneša atlīdzība, bet gan aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa, tāpēc valdes locekļiem atlīdzība kopsummā palielināta par 31 tūkstoti eiro.
Virknē kapitālsabiedrību, nevērtējot lietderību un veicamos pienākumus, paralēli pilnvarojuma līgumam ar valžu locekļiem slēgti arī darba līgumi par vadoša amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā. Faktiski šo vadošo amata pienākumu aprakstos ir tās pašas ‒ valdes loceklim uzticētās atbildības, tikai detalizētākā apmērā. Valsts kontrole uzskata, ka ar valdes locekļiem darba līgumi noslēgti, lai palielinātu valdes locekļu atlīdzību, kā arī lai nodrošinātu tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvajos aktos paredzētus labumus.
