VIDEO. Noskaties, kā "airBaltic" šefs Martins Gauss runā latviski

Martins Gauss © Foto: Gints Ivuškāns/F64

“airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo un strādā Latvijā. Visu šo laiku viņam tiek pārmests, ka viņš tā arī nav iemācījies latviešu valodu. Taču vismaz svinībāss, kad airBaltic prezentēja savu četrdesmito Airbus A220-300 lidmašīnu, varēja dzirdēt viņu runājam latviski.

Intervijā Neatkarīgajai viņs iepriekš skaidroja, kāpēc nerunā latviski.

"Iedomājieties, ja es kā starptautiska uzņēmuma vadītājs iznāktu publikas priekšā un sāktu stomīties latviešu valodā. Mani uzskatītu par atpalikušu muļķi, ja es mēģinātu stāstīt latviešu valodā, piemēram, kā mēs nodrošinām reisus no Rīgas uz Minheni. Nespējot izteikties pietiekami precīzi, es radītu nekompetenta cilvēka priekšstatu. Tādēļ es runāju angļu valodā. Protams, mana dzimtā valoda ir vācu valoda. Izglītību esmu ieguvis Vācijā un vācu valodā runāju ļoti labā līmenī. Taču saziņas valoda, kuru esmu izvēlējies, lai komunicētu ne tikai ar darbiniekiem, bet arī ar citiem, ir angļu valoda,"teica M. Gauss.

Viņš arī noraida pārmetumus, ka varētu nelojās Latvijai:

"Ja runājam par lojalitāti Latvijai, kad Latvija svinēja sava valstiskuma simtgadi, es kopā ar ģimeni piedalījos šajās svinībās. Šeit man pieder zeme un dzīvoklis. Šeit es maksāju nodokļus. Nodokļos ik gadu valstij samaksāju aptuveni 400 000 eiro. Es šeit ēdu restorānos. Uzturos arī Minhenē, taču šobrīd mana dzīve ir ļoti cieši saistīta tieši ar Latviju. Protams, ja mana dzīvesbiedre būtu latviete un bērni būtu latvieši, tad es noteikti latviešu valodu izmantotu daudz vairāk un latviešu valodu būtu apguvis daudz augstākā līmenī. Visus šos vienpadsmit gadus esmu cītīgi strādājis uzņēmuma interesēs. Internetā neatradīsiet nevienu bildi, kur es ballētos. Nedēļā strādāju no 50 līdz 70 stundām. Ja es neesmu Latvijā, tad esmu vai nu ASV, vai Āzijā, vai Minhenē. Es nevēlētos ar savām vājajām latviešu valodas zināšanām radīt nekompetenta starptautiska uzņēmuma vadītāja iespaidu. Divas reizes mēģināju latviešu valodu iemācīties kopā ar skolotāju, taču šīs cerības atmetu, jo neizdevās iemācīties pietiekami labā līmenī, lai varētu vest sarunas par dažādām ar uzņēmuma darbību saistītām tēmām latviešu valodā. Aiz cieņas pret latviešu valodu reiz nolasīju latviešu valodā iepriekš sagatavotu runu Latvijas Valsts prezidentam. Tur visi aplaudēja. Nevar mani apsūdzēt necieņā pret latviešu valodu".

Visu intreviju var izlasīt šeit

Latvijā

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa amatpersonas meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1994.gadā dzimušo Aigaru Lavrovu, kurš vakar, 17.jūlijā ap pulksten 11.00 izgāja no savas dzīvesvietas Dienvidkurzemes novadā, Medzes pagastā un līdz šim brīdim nav atgriezies. Vīrietim ir veselības problēmas.

Svarīgākais