Valsts autotransporta direkcijas (ATD) rīkotajā konkursā par autobusu pasažieru pārvadāšanas tiesībām uz 10 gadiem nodokļus gandrīz nemaksājošs uzņēmums uzvarējis visus citus uzņēmumus, kas nodokļos maksā miljoniem eiro gadā.
Ja konkursa rezultāti tiešām paliks spēkā, tad pazušanai lemta, piemēram, tik labi pazīstama pasažieru autobusu firma kā “VTU - Valmiera”. No nākamā gada Valmierā, Valkā un Smiltenē pasažieriem būšot daudz izcilāki autobusi, kādus nespējot sagādāt “VTU - Valmiera”, bet spējot sagādāt divu sīkfirmu “Sabiedriskais autobuss” un “Vlasava” apvienība. Tā vismaz saprotams no satiksmes ministra Tāļa Linkaita jūsmīgajiem izteikumiem par konkursa rezultātiem. “Pasažieriem tiks nodrošināti patīkamāki un ērtāki braucieni reģionālajā satiksmē. Tie tiks organizēti ar ievērojami jaunākiem (vidēji 4,7 gadi), videi draudzīgākiem autobusiem. Turklāt ar tiem varēs ērtāk pārvietoties cilvēki ar kustību traucējumiem, pasažieri varēs izmantot gan bezvadu internetu, gan arī citas mūsdienīga sabiedriskā transporta iespējas; autobusi būs aprīkoti ar drošības jostām un velosipēdu turētājiem,” ministru citē aģentūra LETA.
Visus šos uzlabojumus Ziemeļvidzemei spēšot sagādāt divu sīkfirmu apvienība - “Sabiedriskais autobuss” no Latvijas un “Vlasava” no Lietuvas. Sakritība vai sakarība starp abiem uzņēmumiem tāda, ka tajos esot pa 63 darbiniekiem, kas arī kopā ir divreiz mazāk nekā 252 darbinieki “VTU - Valmiera”. Ziņas par Lietuvas pilsētā Palangā reģistrēto “Vlasavu” sniedz uzņēmuma mājaslapa, bet “Sabiedriskā autobusa” darbība atspoguļojas arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajā 2019. gada nodokļu maksātāju sarakstā. Šā saraksta 9663. vietas uzņēmums ar gada laikā valstij samaksātiem 73 tūkstošiem eiro ir valsts rīkotā konkursā pieveicis 714. vietas uzņēmumu, kas pērn valstij samaksājis 1,4 miljonus eiro.
Pēc ATD jeb tās priekšnieka Kristiāna Godiņa un jau nosauktā ministra T. Linkaita domām, saņemt 73 tūkstošus eiro gadā valstij ir daudzkārt izdevīgāk nekā saņemt 1,4 miljonus eiro.
Turklāt “Sabiedriskais autobuss” svin uzvaru pa visu valsti. Uzvarot atsevišķi vai kopā ar citiem uzņēmumiem četros no 12 apgabaliem (lotēm), kur ATD jau uzskata konkursus par pabeigtiem, “Sabiedriskais autobuss” savācis gandrīz 1/4 daļu no kopējiem autobusu pasažieru pārvadājumiem Latvijā. Tādējādi iznīcināti tiks uzņēmumi, kuru maksājumu summa valstij noteikti sniedzas virs 10 miljoniem eiro gadā. “Jā, ir bažas, vai konkursa dalībnieku pieteikumi tika pietiekami izvērtēti,” par šādiem rezultātiem saka Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Daži konkursa dalībnieki ir iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam. Ignorēt tik skandalozus konkursa rezultātus nav varējis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš darījis zināmu, ka prasīs paskaidrojumu no T. Linkaita.
“Sabiedriskā autobusa” uzvara ir visiem zināma un saprotama - “Sabiedriskais autobuss” ir pseidonīms Aleksandram Brandavam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uz dažām dienām bija aizturējis pagājušā gada martā. Šim cilvēkam pasažieru autobusu biznesā ir tiešām liela pieredze, ko apliecina Uzņēmumu reģistrs (UR). Viņš ilgu laiku bija amatpersona pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” un tās vārdā apmaksāja pasūtījumus praktiski pats sev - elektronisko braukšanas biļešu uzturētājam “Rīgas karte”, kur viņš arī bija amatpersona, un pasažieru pārvadātājam “Rīgas mikroautobusu satiksme”, kā īpašnieks kādu laiku skaitījās Aleksandra tēvs Leons. A. Brandava pāris dienu ilgā viesošanās KNAB beidzās ar to, ka tagad viņš pa valsti saimnieko apmēram tāpat, kā iepriekš saimniekoja pa Rīgu. UR datu bāze rāda, ka “Rīgas mikroautobusu satiksmei” un “Sabiedriskajam autobusam” (A. Brandavs redzams tā vēsturisko īpašnieku rindā) ir kopīgs mātesuzņēmums “B-Bus” ar ārzonas īpašnieku “PTC Consulting Ltd.” un patieso labuma guvēju Vitāliju Komaru. Ne ATD, ne kādai citai instancei līdz šim nav ienācis prātā painteresēties, kas tas tāds un kā viņš ticis pie biznesa, kam valsts garantēs vairākus desmitus miljonu eiro gadā no Valsts kases komplektā ar tiesībām vēl arī pārdot biļetes pasažieriem par viņu pārvadāšanu valsts pasūtītos autobusu maršrutos un reisos.
Citiem vārdiem sakot, valsts iestādes pat neizliekas, ka Latvija pilda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, jo tagad it īpaši jāpasteidzas, lai atbilstoši politisko un ekonomisko grupējumu varas pašreizējam sadalījumam sadalītu arī to naudu, ko Latvija norakstīs Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai. Proti, sabiedriskie pasažieru pārvadājumi patiešām ir ļoti cietuši no saimnieciskās darbības un cilvēku pārvietošanās ierobežojumiem, un vēl vairākus gadus tiem pienāksies nevis parastas, bet palielinātas valsts dotācijas. Konkursa organizatori steidzas, lai nauda iespējami drīz sāktu birt viņu izvēlēto firmu kontos. T. Linkaits un K. Godiņš nelauza galvas par to, kas paliks pāri no pasažieru pārvadājumiem Latvijā, tiklīdz krīzes nauda beigsies (noteikti beigsies) un VID panāks (fantastika, VID līdz šim tā nekad nav darījis), lai visas firmas nes vienādu nodokļu slogu.
No tā, ka “Sabiedriskais autobuss” valstij nodokļos maksā praktiski neko, ja šā uzņēmuma maksājumus salīdzina ar likvidēšanai lemto uzņēmumu maksājumiem precīzi tajā pašā nozarē, nekādi neizriet autobusu biļešu cenu pazemināšana.
