Arī pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas trešdienas sēdes paliek neatbildēts jautājums, kā finanšu plūsmu veselības aprūpē sakārtot tā, lai ik vasaru slimnīcas nestāvētu finanšu kraha priekšā?
Turklāt, ja ne papildu naudas piešķīrums, krahs iestātos ne vien slimnīcās, bet arī kompensējamo medikamentu sistēmā un citur.
Reģionālo un lokālo slimnīcu vadītāji pieprasa tikšanos ar premjerministru Valdi Dombrovski un uzskata, ka situāciju šovasar var atrisināt, ja papildus tiktu piešķirti 1,5 miljoni latu. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene, kā labo piemēru minot klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā, saka: vajag efektīvāk strādāt.
Pēc jūlijā valsts augstākajām amatpersonām uzrakstītās vēstules reģionālo un lokālo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji vakar pulcējās Saeimā, izklāstot problēmas būtību, taču pagaidām nekādu risinājumu nepanākot. Saeimas Sociālo lietu komisija, tāpat kā Budžeta komisijas vadītājs, vērsīsies pie premjera un finanšu ministra. Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs norāda, ka šāda situācija nav jauna un naudas slimnīcām nepietiek jau vismaz četrus gadus – kā krīzes gados finansējumu veselības aprūpei krasi samazināja, tā vairāk naudas nav piešķirts. Turklāt nav izpildīts pirms vēlēšanām dotais solījums veselības aprūpei nodrošināt 4,5 procentus no IKP. Saskaņā ar pašreizējiem Veselības ministrijas aprēķiniem finansējums 4,5 procentu apmērā tiek solīts tikai 2020. gadā, bet šogad finansējums veselības aprūpei attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir vēl mazāks nekā visus iepriekšējos gadus, proti, 3,13 procenti.
Visām reģionālajām un lokālajām slimnīcām problēmas būtība jau vairākus gadus pēc kārtas ir šāda: tās saņem mazāk finansējuma, nekā tas būtu nepieciešams ar reāli ārstēto pacientu skaitu. Tas nozīmē pārstrādes. «Mēs visi atbalstām to, ka jūs iedziļināties problēmā, bet mums ir viens konkrēts lūgums, kamēr tas viss notiek, šodien samaksājiet mums to, ko esam nopelnījuši, darot savu darbu,» teica Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Slimnīcu vadītāji norāda, ka tie būtu 1,5 miljoni latu, kuri slimnīcām nav piešķirti, bet ir nopelnīti, ārstējot pacientus. Šādu naudas sadali, kad gadu no gada slimnīcām tiek ieplānota samaksa par mazāk pacientu ārstēšanu, nekā reāli ir pacientu, slimnīcu vadītāji sauc par kļūdu. «Krīzes gados slimnīcām samazināja plānoto pacientu skaitu un finansējumu, taču pacientu skaits nekļuva mazāks,» sacīja I. Eglītis. Slimnīcu vadītāji arī pauda uzskatu, ka tarifs, pēc kura tiek maksāts slimnīcām, neatbilst reālajām izmaksām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009. gada, kad tie tika samazināti par 20 procentiem.
13 Latvijas slimnīcu vadītāji, kuri parakstīja atklāto vēstuli, norādījuši, ka 2013. ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Slimnīcas to nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina. Ja slimnīcas šos līgumus neslēgtu, tās vispār nesaņemtu nekādu finansējumu no valsts. Slimnīcas arī neapmierina tas, kā sadalīti šogad papildus piešķirtie 7 miljoni latu, jo lielākā daļa aizgājusi tieši lielajām Rīgas slimnīcām.
Piekrītot tam, ka veselības aprūpei nepietiek naudas, veselības ministre Ingrīda Circene stingri norāda, ka slimnīcām nevajadzētu būt pārstrādēm, pēdējā laikā ir paveikts milzīgs darbs, lai sakārtotu sistēmu, ar labu vadību, pacientu plūsmas šķirošanu vairākās slimnīcās ir panākts tas, ka šo pārstrāžu nav. Viņa kā piemēru min lielās universitātes klīnikas, kuras savu darbu sakārtojušas, ieviešot observācijas gultas, kur pacientu novēro, neuzņemot uzreiz slimnīcā, un, ja viņa dzīvībai briesmas nedraud, pacients tiek palaists mājās un viņam būtu jāārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā. Taču ministre piekrīt, ka tarifs, kāds slimnīcām tiek maksāts, neatbilst reālajām izmaksām, un tam ir un tiks prasīts papildu finansējums.
***
finansējums (miljonos latu)
2008 569,42
2009 471,52
2010 465,95
2011 463,13
2012 446,12
2012 2012 Pēc budžeta grozījumiem
2013 503,7 plānotais