Valdība rosina Vilnīti atstādināt no amata

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēmusi rosināt no amata atstādināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti, žurnālistiem pēc sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Tas darīts, balstoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumu.

LNT raidījumā "900 sekundes" premjera runasvīrs Mārtiņš Panke arī apstiprināja, ka ministri lēmumu pieņēmuši vienbalsīgi, tāpēc balsošana nebija nepieciešama.

Ārkārtas sēdes laikā ģenerālprokurors detalizēti iepazīstinājis ministrus ar viņa vadītās komisijas darba gaitu, atzinumiem un secinājumiem, ka Vilnīša rīcībā bijuši nopietni pārkāpumi, tāpēc sekojusi rekomendācija atbrīvot viņu no KNAB priekšnieka amata. Pašlaik šī informācija ir klasificēta kā slepena, taču daļu komisijas lēmuma paredzēts atslepenot pēc Saeimas balsojuma par Vilnīša atcelšanu no amata, pastāstīja Ministru prezidents.

Iecerēts, ka Saeima jau ceturtdien varētu lemt par Vilnīša atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata, taču tas jāvērtē pašai Saeimai, vai to varēs pagūt, viņš piebilda.

Premjers teica, ka diskusija par to, kurš Vilnīša atbrīvošanas gadījumā varētu tikt virzīts par nākamo KNAB vadītāju, tiks sākta tikai pēc tam, ja Saeima nobalsos par Vilnīša atcelšanu no amata. Taču ir vairāki sistemātiski jautājumi, kas būtu jāsakārto saistībā ar KNAB darba organizēšanu un pārraudzības modeli, bet diez vai to varētu pagūt izvērtēt esošais Saeimas sastāvs.

"Tas ir jautājums par [KNAB] pārraudzības modeli – vai jāvirzās uz neatkarīgu iestādi vai Ministru kabineta vai premjera pārraudzības iestādi. Šis statuss KNAB pašreiz ir kaut kur pa vidu. Praktiskā darbībā mēs redzam daudzas problēmas, ka tas it kā premjeram politiski ir jāpārrauga, bet tādu īstu pārraudzības instrumentu nav," paskaidroja premjers.

Viņš piebilda, ka attiecībā uz kārtību, kādā būtu izraugāms nākamais KNAB vadītājs, būtiskāks ir jautājums par piemērota kandidāta atrašanu, ne par mehānismu, kādā kandidāts virzāms uz šo amatu.

Ja Saeima nobalsos par Vilnīša atcelšanu, atbilstoši KNAB likumam par šīs iestādes priekšnieka pienākumu izpildītāju iecels kādu no vietniekiem, pašreiz par to nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti – vispirms jāsagaida Saeimas balsojums.

Dombrovskis sacīja, ka Vilnītis ticis aicināts ierasties uz ārkārtas sēdi, taču centieni ar viņu sazināties ar īsziņu un telefona zvanu starpniecību, kā arī atbilstoši instrukcijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvim trešdienas vakarā ierodoties pie Vilnīša dzīvesvietā ar aicinājumu ceturtdienas rītā ierasties uz sēdi, bijuši nesekmīgi.

Tajā pašā laikā Vilnītis ceturtdienas rītā ieradies LNT studijā, kur sniedzis interviju. Šajā laikā LNT ēterā gan iepriekš bijusi paredzēta saruna ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (Zaļo un zemnieku savienība), pastāstīja Dombrovskis. Nekādas atbildības par neierašanos uz ārkārtas sēdi Vilnītim nebūšot, viņš piebilda.

Saeimas prezidijs ceturtdienas rītā uzreiz pēc valdības sēdes jau paspējis Saeimas Juridiskajai komisijai nodot Ministru kabineta rosinājumu par Vilnīša atstādināšanu lēmumprojekta sagatavošanai.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot. Tā Kalnmeiers trešdien paziņoja žurnālistiem. Komisija secinājusi, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus. Lēmumu komisija pieņēmusi vienbalsīgi, informēja Kalnmeiers.

Komisijas sēdēs izvērtēti 13 dažādi pārkāpumi. No tiem viens atstāts bez tālākas vērtēšanas, jo komisija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par konkrēto jautājumu, tā varētu ietekmēt iepriekš ierosināta kriminālprocesa norisi. Divos gadījumos komisija konstatējusi, ka nav noticis likumpārkāpums, bet desmit gadījumos konstatēti dažādi likuma un normatīvo aktu pārkāpumi.

Vilnītis pārkāpis gan Kriminālprocesa likumu, gan Operatīvās darbības likumu, gan arī biroja iekšējos normatīvos aktus, uzsvēra ģenerālprokurors.

Ziņots arī, ka valdības ārkārtas sēde par rosinājumu atcelt Vilnīti no ieņemamā amata notika plkst.7.30. Sēde sasaukta tik agri, lai šo jautājumu, iespējams, jau ceturtdien varētu iekļaut arī Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.