KNAB nav aizdomu par "Patria" meitasuzņēmuma iesaisti ERAF līdzekļu izkrāpšanā Valmieras industriālo teritoriju attīstībai

© Vladislavs Proškins/MN

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pagaidām nav aizdomu vai pierādījumu, ka Somijas bruņutransportieru ražotāja "Patria" Latvijas meitasuzņēmums būtu iesaistīts kriminālprocesā par vairāk nekā četru miljonu eiro nelikumīgu iegūšanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Valmieras industriālo teritoriju attīstības projektam, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja KNAB priekšnieks Jēkabs Strume.

Viņš informēja, ka šajā Eiropas Prokuratūras ierosinātajā lietā joprojām turpinās izmeklēšana.

Kāda cita KNAB izmeklēta lieta par nodarījumu, kas pēc būtības ir līdzīgs, šonedēļ tika nodota Eiropas Prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Tajā KNAB esot ieguvis pierādījumus, ka uzņēmuma, kas specializējas dzērienu ražošanā, pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām izkrāpa no Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta vairāk nekā 581 000 eiro.

Vaicāts, vai šajās lietās patiešām ir aizdomas par reālu noziegumu vai arī ir iespējama pārāk plaša normatīvā regulējuma interpretēšana, KNAB priekšnieks atbildēja, ka, ja jau lietas tika ierosinātas, tad aizdomas par noziedzīgu nodarījumu ir bijušas. Attiecībā uz Valmieras lietu - "aizdomas ir, vai tās apstiprināsies, to laiks rādīs, izmeklēšana parādīs, vai tiks pieņemts lēmums šo lietu sūtīt kriminālvajāšanai".

Straume uzsvēra - sabiedrībai ir būtiski saprast, ka ES fondu finansējums arī ir nodokļu maksātāju nauda, ar kuru jārīkojas tieši tikpat apzinīgi un godprātīgi kā ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Ja ir pieņemts regulējums, ka, zinot potenciālo nomnieku, var prasīt mazāku līdzfinansējumu, bet, nezinot nomnieku un pēc projekta īstenošanas to izvēloties atklātā konkursā, var prasīt daudz lielāku līdzfinansējumu, tad pašvaldībām ir jārīkojas saskaņā ar šo regulējumu.

Ir ļoti labi, ka pašvaldības cenšas piesaistīt sev uzņēmējus, bet to visu var izdarīt likumīgā veidā, sacīja KNAB priekšnieks. "Atklāti pateikt atbildīgajām institūcijām, kas nodrošina ES fondu līdzekļu piešķiršanu, ka šeit mums ir nomnieks, mēs gribētu šādu ražotni, nomniekam ir šādas prasības (..) un tad saņemt atļauto līdz 55% ES fondu līdzfinansējumu," skaidroja Straume.

Viņš gan piebilda, ka katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli un katrā kriminālprocesā var būt atšķirīgs pierādījumu apjoms, līdz ar to izdarīt secinājumus var vien tad, kad kriminālprocess noslēdzas vai nu ar tiesas spriedumu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu jau pirmstiesas izmeklēšanā.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)