Pret tīmekļa medija "WikiLeaks" vadītāju Džūljenu Asanžu sāktā kriminālvajāšana raisa jautājumus, vai tā nav varasiestāžu vēršanās pret vārda brīvību un jaunajām pasaules mediju jomas parādībām, ceturtdien izplatītā paziņojumā raksta Latvijas un Lietuvas žurnālistu savienību priekšsēdētāji Juris Paiders un Daiņus Radzevičs.
Vairāku valstu žurnālistu kopienas ir nobažījušās, ka tiesībsargājošās iestādes enerģiski cenšas arestēt "WikiLeaks" dibinātāju, kurš pasaulei atklājis daudz sabiedrību interesējošas informācijas, norāda žurnālistu savienību līderi.
"Mēs uzskatām, ka izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, kas uzsākta pret "WikiLeaks" dibinātāju Asanžu, jābūt maksimāli pārredzamai, jebkurām aizdomām par iespējamu vēršanos pret izteiksmes brīvību jātiek kliedētām," uzsver Paiders un Radzevičs.
Lielbritānijas policija otrdien aizturēja "WikiLeaks" dibinātāju, pamatojoties uz Zviedrijas izdoto aresta orderi, un vēlāk tiesa nolēma viņu paturēt apcietinājumā līdz 14.decembrim. Asanžs jau paziņojis, ka cīnīsies pret izdošanu Zviedrijai.
39 gadus vecais austrālietis tiek turēts apcietinājumā cietumā Londonā.
Asanža atbalstītāji uzstāj, ka aizturēšana saistīta ar viņa vadītās vietnes aktivitātēm, atklātībai nododot tūkstošiem ASV diplomātiskās sarakstes telegrammu.
Zviedrija izdeva Asanža aresta orderi, lai varētu veikt nopratināšanu "aizdomās par izvarošanu, seksuālu uzmākšanos un nelikumīgu piespiešanu". Inkriminētie noziegumi esot pastrādāti augustā Zviedrijā.
Pats Asanžs Zviedrijas apsūdzības noraida.
Tostarp Austrālijas ārlietu ministrs Kevins Rads trešdien centās Asanžu attaisnot, sakot, ka slepeno diplomātisko telegrammu nopludināšanā vainojams nevis tīmekļa medijs "WikiLeaks", bet gan ASV.
Pamata problēma ir ne jau "WikiLeaks" vai tā vadītājs Asanžs, bet gan tas, ka "ASV sistēma pieļāvusi šo materiālu neautorizētu izplatīšanu", sacīja ministrs.