Vilnītis: Notiekošais ap KNAB rada pārdomas par biroja neatkarību

© f64

Pašlaik notiekošais saistībā ar konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) rada pārdomas par biroja neatkarību, šodien intervijā "Neatkarīgajai" saka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.

Viņš norāda, ka prokuratūrai lūgts izvērtēt premjera rīcības likumību. "Es esmu definējis, ka biroja darbā ir jāievēro neitralitāte un vienlīdzīga attieksme pret visiem. Šobrīd tā sauktā KNAB reforma ir stājusies likumīgā spēkā. Kādēļ premjeram jāiejaucas procesā, kurš ir stājies likumīgā spēkā? Kādēļ premjeram jāiejaucas KNAB iekšējā jautājumā, kā veidot biroja struktūru? Kādēļ premjeram jāiejaucas jautājumā par to, vai KNAB preses cilvēks atradīsies manā vai Diānas Kurpnieces vadītās nodaļas pakļautībā? Premjers man liek šo reformu atcelt. Es nesaprotu, vai es atrodos premjera pārraudzībā vai pakļautībā?" neizpratni pauž Vilnītis.

Viņš skaidro, ka likumā redz tikai vienu, un to ir apstiprinājusi arī tāda tiesību autoritāte kā Egils Levits: valsts pārvalde ir padota valdībai, Ministru kabinetam. Padotība tiek realizēta divās pamatformās - kā pakļautība vai pārraudzība.

"Likums noteic, ka KNAB ir premjera pārraudzībā. Tas nozīmē, ka premjeram ir tiesības un pienākums atcelt prettiesiskus lēmumus, nevis tiesības dot rīkojumus vai rezolūcijas. Šajā gadījumā premjers dod man rezolūciju atcelt manu paša likumīgo rīkojumu. Ja premjers ir pārliecināts, ka mans rīkojums bijis prettiesisks, viņš pats to var atcelt, un es šādu premjera lēmumu respektēšu," piebilst Vilnītis.

KNAB vadītājs pauž neizpratni, kā KNAB reformas projekts nonācis atklātībā un kā to detalizēti varēja analizēt dažas sabiedriskās organizācijas. "Nesaprotu, no kurienes viņi to ņēma. Šim projektam nevajadzēja būt publiski pieejamam. Interesantākais, ka atsevišķi cilvēki par jauno struktūru runāja ar pilnu pārliecību, lai gan tā vēl nekur nebija publiskota," neizpratni pauž Vilnītis.

Pilnu interviju ar Normundu Vilnīti lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Jaunākie dati par Latvijā veiktajiem noziegumiem liecina, ka strauji pieaug sīko zādzību skaits: 2021. gadā tādu bija 6519, bet 2023. gadā - jau 9422. "Interesanti, ka vienlaikus samazinās zādzības lielos apjomos un/vai grupās: 2021. gadā to bija 4499, bet 2023. gadā - 4046. Tiesa, izmaiņas nav tik straujas, 11% - ja runā precīzi," skaidro apsardzes uzņēmuma "Apsardzes alianse" valdes loceklis Romāns Vorslavs.

Svarīgākais