Valsts prezidents Andris Bērziņš joprojām uzskata, ka Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē tiek plānoti pārmērīgi izšķērdīgi tēriņi.
Bērziņš pirms nepilniem diviem mēnešiem jau kritizēja Latvijas plānotos tēriņus prezidentūrai ES. Pēc šiem izteikumiem atbildīgie politiķi un amatpersonas metās skaidrot situāciju un pamatot tēriņu nepieciešamību. Arī Bērziņš esot saņēmis atbildes uz izteikto kritiku, taču viņš "nodomā, ka tās atbildes sniedza skaidru atbildi uz jautājumu".
Ja Lietuva prezidentūrai tērēja 60 miljonus eiro, tad mums proporcionāli iedzīvotāju skaitam nevajadzētu tērēt vairāk par 40 miljoniem eiro, bet daudzas valstis pamanās prezidentūru sarīkot vēl lētāk, izteicās politiķis, kurš iepriekš sacījis, ka Latvijas tēriņi plānoti ap 100 miljoniem eiro. "Mēs tērējam naudu tur, kur mums to nevajag darīt," izteicās Bērziņš.
Bērziņam nešķiet normāli arī "aizmuguriskie plāni" veidot atsevišķu Eiropas lietu ministriju, jo ierēdņu Latvijā jau tā esot daudz par daudz un Ārlietu ministrijā esot daudz kvalificētu cilvēku, kuri varot ar esošajiem resursiem nodrošināt prezidentūras darbu.
Bērziņš jau novembra sākumā kritizēja, ka Latvija prezidentūrai ES tērēs vairāk nekā 100 miljonus eiro, lai gan citas valstis šim pašam mērķim izlieto desmit reizes mazāk līdzekļu. Kā Latvijas Radio atzina prezidents, ir pilnīgi skaidrs, ka iestāšanās ES bija absolūti nepieciešams un pareizs solis, taču vienlaikus arī nevar noliegt, ka ES daudzas lietas netiek risinātas pienācīgi. "Daudz kas ir jāmaina arī mūsu domāšanā, it sevišķi attiecībā pret naudas izlietojumu," sacīja Bērziņš.
Prezidents pauda viedokli, ka nav loģiski "mierīgi izlaist cauri visam šim projektam vairāk nekā 100 miljonus eiro, neredzot neko konkrēti". "Ja citas valstis to izdara ar gandrīz desmit reizes mazākiem izdevumiem, kāpēc mums vajag desmit reizes vairāk? Mēs atkal gribam būt labākie ar to, ka vairāk izdodam un nedomājam, kur to naudu liekam?" jautāja valsts pirmā persona.
Viņam neliekas pozitīvi arī tas, ka daudzi cilvēki tiks apmācīti tieši pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru ES, bet pēc tam šo cilvēku zināšanas vairs nebūs ikdienā pielietojamas. "Ko tad cilvēki pēc tā pusgada darīs, kur viņi ies pēc tam?" nobažījies prezidents. Viņš uzskata, ka ES prezidentūras institūts ir ne īpaši veiksmīgs pārpalikums, kas palicis pāri, pārveidojot ES. "Tur tomēr ir jāatrod samērība ar mūsu iespējam," domā Bērziņš.
Valsts pirmajai personai neliekas, ka ES varētu pārprast viņa nostāju un nepareizi uzskatīt, ka Latvija vēlas atteikties no prezidentūras pienākumu pildīšanas. "Eiropā ir laiks, kad jāsaka skaidri tās lietas," uzsvēra Bērziņš. Pēc viņa domām, ir atklāti jārunā par problēmām ES, ir jāizsaka savas domas un priekšlikumi, ko mainīt un ko uzlabot. "Kāpēc mums klusēt un pēc tam brīnīties, ka nekam naudas nepietiek?" intervijā Latvijas Radio vaicāja Valsts prezidents.