Esam aizvadījuši vienu no siltākajām Latvijā maija vidus dekādēm - ar vidējo gaisa temperatūru 15,8ºC, kas ir 5,1 grādu virs normas, tā ir bijusi ceturtā siltākā, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Vissiltākā šī dekāde bija Latvijas austrumu daļas iekšzemes rajonos – tur ilggadīgā vidējā gaisa temperatūras norma tika pārsniegta par 6 grādiem. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka visā Latvijā vissiltākā maija otrā dekāde ir bijusi 1975. gadā – tās vidējā gaisa temperatūra bija +17,5 grādi.
Dekādes pirmā puse bija 1-3 grādus siltāka par normu. Turpmāk temperatūra krasi paaugstinājās, jau 16. maijā sasniedzot 6, bet turpmāk 7-10 grādus virs normas. 17., 18., 19. maijs pēc vidējās gaisa temperatūras bija siltākie atbilstošie maija datumi Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē. Dienā gaiss sakarsa līdz +25...+29, 17., 18. maijā vietām arī līdz +30 grādiem. Piekrastē gaisa temperatūra bija mainīga atkarībā no vēja virziena – vējam pūšot no jūras puses tā noslīdēja zem +20 grādiem. Laikā no 17. līdz 20. maijam katru dienu tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Arī dekādes nokrišņu daudzums Latvijā bija krasi mainīgs – no tikai 12% Ventspilī līdz lokāli lielam, 4 - 5 dekādes normām līdzvērtīgam, lietusgāžu nokrišņu daudzumam dažādās Latvijas vietās. Vislielākais nokrišņu daudzums kopumā un vislielākie nokrišņu daudzuma teritoriālie kontrasti bija karstajā laika periodā. 18. maijā lokāli intensīvas lietusgāzes bija Kurzemes pusē: Ventspils novada Vičakos 5 stundu laikā nolija 4,2 dekādes normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums, bet ap 30 km attālajā Ventspilī visas diennakts nokrišņu daudzums bija tikai 0,4 mm. Ar uzviju visas dekādes nokrišņu „plāns” šajā dienā tika izpildīts arī Kuldīgā, Rucavā un Saldū. 19. un 20. maijā lokāli stipras lietusgāzes bija Latvijas austrumu daļā. 20. maijā 4 stundu laikā Ainažos nolija 4,3 dekādes normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums, bet netālajā Salacgrīvā visas diennakts nokrišņu daudzums bija tikai 2,2 mm.
Intensīvajos gubu-lietus mākoņos veidojās arī pērkona negaiss. Šai dekādē Latvijā tas bija deviņās dienās no desmit, 18. un 20. maijā aptverot gandrīz visu Latviju. Pērkona negaisa laikā lokāli stiprs bija arī vējš, brāzmās maksimālo ātrumu – 23 m/s – sasniedzot 13. maijā Rēzeknē un 18. maijā Rīgā. Vietām zemi sasniedza arī krusas graudi.