Noderīgi padomi vasaras brīvlaikam – gan bērniem, gan vecākiem

© Foto: publicitātes

Vasaras brīvlaiks rit pilnā sparā – bērniem šis ir ilgi gaidītais atpūtas un izklaižu laiks, bet vecākiem tas var radīt arī dažādas raizes.

Kā organizēt bērnu brīvo laiku vasarā un ko neaizmirst iekļaut vasaras aptieciņā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 mākslas terapeite Ingrīda Zvēra un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Skolēnu vasaras brīvlaiks nozīmē lielas pārmaiņas gan bērniem, gan vecākiem, stāsta mākslas terapeite I. Zvēra. Tas bieži tiek gaidīts ar priecīgu satraukumu un bailēm vienlaikus. It kā priekšā burvīgi mēneši, ko ģimenei kopā pavadīt pie dabas, ceļojot un visādi citādi atpūšoties un veidojot kopīgas atmiņas. No otras puses, bērniem zūd rutīna, kas izstrādāta mācību gada laikā, savukārt vecāki nav pieraduši savu laiku pakārtot bērnu vajadzībām visas dienas garumā. Aktivitāšu organizēšana, bērnu jaunā grafika atcerēšanās prasa papildu iekšējos resursus no vecākiem, kā arī var radīt papildu stresu, un pašiem vecākiem nepaliek laika sev. Īpaši grūti var būt vecākiem, kas strādā garākas darba stundas - daudzi vecāki min, ka jūtas vainīgi, ka nespēj atrast atbilstošu līdzsvaru starp darba pienākumiem un kvalitatīvu laika pavadīšanu kopā ar bērniem vai nodrošināt bērnus ar tādām vasaras brīvdienām, kā gribētos, jo trūkst laika vai finansiālās rocības. Papildu stresu arī rada sevis salīdzināšana ar citiem, piemēram, sociālajos medijos redzētais, kā arī sabiedrības spiediens būt perfektai mammai vai tētim.

Kas palīdzēs bērniem justies labi?

Foto: pixabay.com

Mākslas terapeite I. Zvēra iesaka, plānojot vasaras brīvlaiku, pievērst uzmanību šiem soļiem:

Veidojiet laika grafiku. Skolas laikā bērniem ir skaidrs un paredzams grafiks, kas līdz ar vasaras brīvlaiku pazūd. Ir svarīgi atcerēties, ka tieši paredzamība ikdienas rutīnā bērniem rada drošības sajūtu un palīdz uzturēt labu mentālo veselību. Tādēļ ir vērts izveidot grafiku, kam sekot vasaras brīvlaikā, un pie tā pieturēties. Tas palīdz visiem bērniem, bet jo īpaši tiem, kam ikdienā novērojama trauksme, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, kā arī autiskā spektra traucējumi.

Pavadiet laiku pie dabas. Dodieties pārgājienos, nakšņojiet teltīs, palīdziet bērnam izzināt un iepazīt dabu. Saule, svaigs gaiss, aktivitātes dabā rada prieku gan bērniem, gan vecākiem.

Iesaistiet bērnus savos hobijos. Vasara ir lielisks laiks, lai pēc iespējas vairāk laika pavadītu kopā ar ģimeni un draugiem, veidotu ģimenes kopējos hobijus. Piemēram, ja kādu no vecākiem aizrauj joga vai dārzniecība, noteikti ir vērts mēģināt šajā hobijā iesaistīt arī bērnus.

Izmēģiniet radošās aktivitātes. Tās ir ļoti vērtīgas un piemērotas laika pavadīšanai gan ārā, gan telpās. Tā var būt gan apzināta krāsojamo grāmatu izkrāsošana vai dienasgrāmatas rakstīšana, kas ļauj bērnam ne vien radoši darboties, bet arī pamanīt, kas notiek apkārt, pievērst uzmanību savām sajūtām, tās izzināt un saprast. Radošas nodarbības palīdz izzināt sevi, celt pašapziņu, un jautri pavadīt laiku gan vienatnē, gan kopā ar citiem.

Ieplānojiet izzinošas aktivitātes, kas ļauj apgūt jaunas prasmes. Tās noderēs, lai skolas laikā iestrādātā mācīšanās kultūra nepazūd un bērnam būtu vieglāk atgriezties skolas vidē septembrī. Piemēram, zoodārza apmeklējumi, kāda jauna hobija apgūšana, grāmatu lasīšana ir lieliskas iespējas turpināt mācīties un uzkrāt zināšanas.

Nepārsātiniet bērna grafiku ne vasarā, ne mācību gada laikā. Relaksācija, kas bērniem parasti izpaužas kā “darīšana, ko pašam gribas”, diemžēl netiek pietiekami novērtēta, taču bez tās nav iespējams kvalitatīvi apgūt jaunas lietas. No tā, savukārt, var ciest bērna pašnovērtējums, tādēļ ir svarīgi atcerēties par šī aspekta nozīmību.

Reizēm ļaujiet bērnam pagarlaikoties. Bieži dzirdam bērnus sūdzamies: “Man ir garlaicīgi”. Ļaujiet bērnam justies garlaikotam un pašam atrast, kā sevi nodarbināt! Tas ne vien sekmē radošumu, bet arī dod iespēju bērnam mācīties, kā pašam piepildīt savu laiku, tādejādi veicinot pašpietiekamību un savu resursu veidošanu. Ideja, ka bērnam jābūt nepārtraukti nodarbinātam, ir aplama. Mūsdienu sabiedrībā liela vērtība ir spēja apstāties, saprast, kas mums pašiem ir vajadzīgs, lai uzturētu labu mentālo veselību un neizdegtu, un šo prasmju apgūšana sākas jau no bērnības.

Aktivitātes stresa mazināšanai

Foto: pixabay.com

Ir vērtīgi bērniem jau no agra vecuma sākt apzināties savas un citu personiskās robežas, stāsta mākslas terapeite I. Zvēra. Bērniem ir ļoti svarīgi justies droši, un paredzamība, ko nodrošina saprotami nospraustas robežas, ir tas, kas rada šo drošības sajūtu. Zināšanas par to, kas ir pieņemami ģimenē un plašākā sabiedrībā, kādas ir rīcības sekas, kā arī - kas pašam liek justies labi un kas nē, liek justies drošāk un pašpārliecinātāk, līdz ar to mazinās stresu un satraukumu, tāpat arī dos iespēju uzņemties atbildību par savu rīcību un izvēlēm. Vecākiem vasarā ir iespēja modelēt bērniem, kā šīs robežas izskatās - sākot ar pieturēšanos pie noteikta bērnu gulētiešanas laika, kas varbūt ir vēlāk nekā skolas laikā, bet tomēr saglabājas nemainīgs, un beidzot ar vienotu sistēmu, kā tiek risināta bērna sliktā uzvedība.

Svarīgi arī pārdomāt, cik laika bērnam ļauts pavadīt pie TV ekrāniem, viedierīcēm, videospēlēm, kam, iespējams, vasarā ir vairāk laika.

Pārmērīga atrašanās pie ekrāniem būtiski ietekmē bērnu un jauniešu mentālo veselību - pastiprina trauksmi, depresiju, uzvedības problēmas, veicina bezmiegu. Noteikts laiks, ko ļauts pavadīt pie ekrāniem, veicinās bērna veselību, taču jāatceras, ka arī pašiem vecākiem jārāda piemērs.

Ķermenis un prāts strādā kopā, tādēļ uzmanība jāpievērš arī tam, ko ēdam. Vasarā dārzi un lauki ir pilni ar augļiem, ogām, svaigiem pašmāju dārzeņiem. Bērnu emocionālo labsajūtu veicinās arī pārdomāta diēta ar veselīgām maltītēm un našķiem, kā arī kustības svaigā gaisā.

Kādā situācijā palīdzēs mākslas terapeits?

Vasaras brīvlaiks ir lieliska iespēja, lai vecāki būtu klātesoši saviem bērniem, ieklausītos viņos un izzinātu, ko viņi domā un jūt. Tikai patiesi pazīstot bērnus, varam spriest, vai viņiem ir grūtības sevi izpaust, vai manāmas depresijas un trauksmes pazīmes vai kādas citas emocionālas grūtības, kuras risinot jāvēršas pie speciālista, uzsver I. Zvēra.

Mākslas terapeits atbalstīs bērnu un iedrošinās sevi izpaust caur radošajām aktivitātēm, tādējādi dodot iespēju komunicēt domas un sajūtas, kam, iespējams, bērns nespēj atrast vārdus un tās pastāstīt. Tāpat mākslas terapija palīdzēs regulēt stresu un trauksmi, relaksēties un celt pašvērtējumu, iepazīt sevi un veidot sociālās prasmes, kā arī veicinās bērna emocionālo izaugsmi un attīstību.

Ir daudz radošu aktivitāšu, ko bērni var veikt kopā ar vecākiem. Piemēram, lai relaksētos, noteikti vērts izmēģināt gleznošanu ar pirkstiem un rokām - šo aktivitāti ieteicams vecākiem veikt kopā ar bērniem, droši ziest krāsas uz rokām un izraibināt papīra vai kāda cita materiāla lapas.

Noteikti jāņem krāsas, kas piemērotas maziem bērniem, vai šim nolūkam īpaši radītās pirkstiņkrāsas, lai krāsa neieēdas ādā, iesaka speciāliste. Interesanta nodarbe var būt arī kolāžu veidošana, spēlējoties ar dažādām tēmām, piemēram, “perfekta diena”, kā arī veidot kolāžas par situācijām, kas bērnam rada satraukumu un ir grūti aprakstāmas vārdos. Pēc tam noteikti padarīto vērts pārrunāt, lai saprastu, vai ilustrēto esam sapratuši pareizi. Arī smilšu piļu celšana pludmalē vai piemājas smilšu kastē būs lielisks piedzīvojums gan bērniem, gan vecākiem - smiltis ir burvīgs sensorais rīks, kas regulē nervu sistēmas darbību, savukārt atrašanās svaigā gaisā veicina laimes hormonu izdalīšanos.

Vasaras brīvlaika aptieciņa

Lai brīvlaikā pēc iespējas mazinātu dažādas raizes un veiksmīgāk tiktu galā ar negaidītiem pavērsieniem, dodoties aktivitātēs un ceļojumos, ieteicams sarūpēt līdzi ņemamo aptieciņu, kā arī papildināt mājas aptieciņu, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece:

  • Ārsta noteiktie medikamenti. Ja ir kādas hroniskas saslimšanas, vienmēr jāņem līdzi nepieciešamie medikamenti.
  • Dezinficējošie līdzekļi brūču apstrādei.
  • Pārsienamie materiāli - dažādu izmēru plāksteri, marles saites un salvetes, arī elastīgā saite. Plāksteru klāsts ir ļoti plašs, bet tulznu gadījumā vislabāk līdzēs prettulznu plāksteri ar hidrokoloīda slāni, kas nodrošina atbilstošu mitru vidi brūces dzīšanai un pasargā no berzes.
  • Pretsāpju un temperatūru mazinošie līdzekļi (ar paracetamolu vai ibuprofēnu). Tie jāizvēlas piemērotā zāļu formā atbilstoši bērnu vecumam un svaram.
  • Līdzekļi pret caureju, piemēram, aktivētā ogle, līdzekļi ar diosmektītu vai silīcija gels kuņģa un zarnu traktam.
  • Pretalerģijas medikamenti iekšķīgai un ārīgai lietošanai. Piemēram, geli, ko lieto niezes mazināšanai pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.
  • Saules aizsarglīdzekļi. Ādas aizsardzība vasarā ir ļoti būtiska arī apmākušās dienās. Sagādājiet bērniem īpaši piemērotus saules aizsarglīdzekļus. Atcerieties - tie jāuzklāj ādai 15-30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas.
  • Pretodu un pretērču līdzekļi. Pirms lietot repelentus, iepazīstieties ar lietošanas norādījumiem, kā arī no kāda vecuma tie izmantojami bērniem. Vispopulārākie ir repelenti aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. To iedarbības ilgums parasti ir 2 līdz pat 12 stundas. Tāpat pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ir ultraskaņas repelentu ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai. Tāpat vienmēr jāatceras par savlaicīgu vakcināciju pret ērču encefalītu.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Drošība pirmajā vietā

Foto: pixabay.com

Farmaceite I. Priedniece uzsver, ka vasarā nedrīkstam aizmirst par drošības pasākumiem, lai pēc iespējas mazinātu bērnu traumu risku. Neatstājiet bērnus bez pieskatīšanas un vienmēr atcerieties par drošību sportojot, braucot ar skrituļdēli, skrituļslidām un riteni - dodoties aktivitātēs, jālieto roku, ceļu un elkoņu aizsargi, aizsargķivere atbilstoši sporta veidam, aizsarglīdzekļi jāizvēlas atbilstoša izmēra un pareizi jālieto.

Arī braucamrīkiem jābūt labā tehniskā stāvoklī. Ir ļoti svarīgi bērnu iepazīstināt ar ceļu satiksmes noteikumiem. Bet, izmantojot batutu, jālieto drošības tīkls un jāievēro drošas lietošanas instrukcijas.

Māciet bērniem, ka peldēties var tikai tam paredzētās peldvietās, lai izvairītos no inficēšanās un citiem riskiem. Jārūpējas par drošību ūdens tuvumā un peldoties - vienmēr pieskatiet un neatstājiet bērnus ne uz mirkli vienus pašus ūdens tuvumā, ūdenī vai peldoties! Ieteicams apgūt peldētprasmi jau no agra vecuma.

Neaizmirsiet arī par sevi

Foto: pixabay.com

Mākslas terapeite I. Zvēra visiem vecākiem iesaka baudīt sauli un svaigu gaisu kopā ar bērniem, taču neaizmirst arī par sevi un savām vajadzībām. Bērniem ir vajadzīgi atpūtušies, priecīgi un enerģiski vecāki, tāpēc rūpēsimies par sevi, lai varam pilnvērtīgi gādāt par saviem bērniem.

Veselība

Par dārgajām zālēm Latvijā nav jābrīnās, un tam ir racionāls skaidrojums – skarbi secinājumi par konkurences neesamību un ačgārnībām normatīvajos aktos saistībā ar farmācijas tirgus regulējumu Latvijā lasāmi Konkurences padomes atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem.