Par kukuļošanu aizdomās turētā Stabiņa iesniegusi atlūgumu

Aizdomās par kukuļošanu turētā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes bijusī priekšniece Ārija Stabiņa gada nogalē iesniegusi atlūgumu, aģentūra LETA uzzināja departamentā.

Tā kā izmeklēšanas un tiesvedības darbi var ieilgt līdz pat vairākiem gadiem, bet Stabiņai noteikts aizliegums apmeklēt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta telpas, kā arī aizliegumu pildīt jebkādus amatus departamentā, Stabiņa nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar departamentu, lai Nodarbinātības valsts aģentūrā varētu reģistrēties bezdarbniekos un saņemt pabalstu līdz brīdim, kad izlems par saviem turpmākajiem plāniem, aģentūrai LETA zināja stāstīt departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (GKR).

Departaments atlūgumu pieņēmis, un Stabiņas vietā par Dzīvokļu pārvaldes priekšnieci iecelta viņas vietniece Mārīte Javorska, kas pēc Stabiņas apcietināšanas bija viņas pienākumu izpildītāja.

Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova, kura no amata ir atstādināta un kurai liegts strādāt departamentā, atalgojumu nesaņem un pagaidām nav izvēlējusies pati pārtraukt darba attiecības ar departamentu.

Kā ziņots, septembrī KNAB paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā kopumā veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas, tai skaitā viena Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona un divi pārvaldes darbinieki, par ko esot paziņots pašvaldības vadībai.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 19.septembrī Stabiņu apcietināja, un no apcietinājuma viņa atbrīvota 13.novembrī, iespējams, iemaksājot drošības naudu 15 000 latu apmērā.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule septembrī apstiprināja, ka kliente tiek turēta aizdomās par Krimināllikuma 320.panta 3.daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu jeb par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.

Likumā par to paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka lietā ir materiāli par iespējamiem Stabiņas noziedzīgiem nodarījumiem kopš pagājušā gada novembra. Precīzu epizožu skaitu viņš gan neatklāja.

Kā informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, biroja rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar tās kompetencē esošu darbību izdarīšanu un labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairāku personu interesēs. Saskaņā ar amata pienākumiem pašvaldības amatpersona organizē iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu.

Kriminālprocesā iegūto pierādījumu kopums esot bijis pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu par aizdomās turēto kukuļņemšanā, kas izdarīta atkārtoti, un vienu domes darbinieku - tās atbalstīšanā. Otrs domes darbinieks ir atzīts par personu, pret kuru sākts kriminālprocess par kukuļošanas starpniecību. Vēl divas personas ir atzītas par aizdomās turētām kukuļdošanā un divas - kukuļošanas starpniecībā.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.