Par Valda Dombrovska izredzēm, kandidējot uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, par Vienotības izredzēm Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās, par darba Eiropas Parlamentā lietderību Latvijas ļaudīm saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru KALNIETI (Vienotība).
– Vienotības saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidāts Nr. 1 Valdis Dombrovskis ir kļuvis par Baltijas valstu kopējo kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Kādā mērā tas uzskatāms par panākumu, un cik reālas ir viņa izredzes?
– Tas, ka jau apmēram gadu Eiropas Parlamenta lielākās – Tautas partiju – grupas vadība Valdi Dombrovski apspriež kā potenciālo kandidātu EK prezidenta amatam, jau ir nopietns panākums Latvijai. Šobrīd savas kandidatūras bez Dombrovska ir pieteikuši vēl divi pretendenti – Mišels Barnjē, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komisārs, un Žans Klods Junkers – Luksemburgas ilggadējais, 19 gadu valdījušais premjers. It kā lielākās izredzes saņemt Eiropas Tautas partiju grupas atbalstu, par ko būs balsojums 7. martā kongresā Dublinā (Īrija), būtu Junkeram. Taču ļoti daudzos komentāros pēdējā laikā Eiropā izskan, ka Junkers un Barnjē pārstāv «vakardienas Eiropu» un tās politisko stilu. Esmu runājusi ar EP deputātiem no citām valstīm: arī viņos nav entuziasma šo kandidatūru atbalstam. Abas eiropiešiem saistās ar noietu posmu, pat neraugoties uz to, ka laikā, kad Junkers vadīja eirogrupu, tā spēja iziet no krīzes. Bet visu izšķirs 7. marta balsojums, lai gan zinu, ka līdz tam notiks konsultācijas starp Tautas partiju frakcijas un valdību vadītājiem. Vēl pirms pāris nedēļām man šķita, ka Junkera kandidatūras virzīšanai nevar būt nekādu šķēršļu, bet šobrīd man tā vairs neliekas. Katram no trim kandidātiem ir sava programma šajā izvirzīšanas kampaņā – Junkers pārstāv eirozonas ciešākas politiskās savienības ideju, Barnjē iet ar savu banku uzraudzības un caurspīdīguma programmu, savukārt Dombrovskis – ar pieredzi, kādas reformas jāīsteno, lai valsti varētu izvest no krīzes. Dombrovska programma atbilst Eiropas Savienības tuvākajiem izaicinājumiem – tā paredz konkurētspējas paaugstināšanu kā vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai atjaunotu izaugsmi, radītu vairāk pienācīgi atalgotu darbavietu un mazinātu nevienlīdzību Eiropā. Dramatiski, ka vidusšķira sākusi kust, – un tas nav tikai pie mums, bet Eiropā (Francijā, Spānijā) kopumā.
Varu teikt, ka Valda Dombrovska izredzes ar katru nākamo dienu palielinās. Protams, tas nav mērāms procentos. Bet situācijā, kad pretī stāv divi tik spēcīgi kandidāti kā Junkers un Barnjē, vienoties nav viegli. Un šeit var būt izredzes trešajam kandidātam. Tā savulaik par EK prezidentu kļuva Žozē Manuels Barrozu.
Tā ka Valdim ir jāturas šajā cīņā. Un jāņem vērā, ka bez EK prezidenta ir vēl citi nozīmīgi amati, – runā par EK prezidenta vietnieka finanšu un ekonomikas jautājumos pilnvarām, kā arī par to, ka ir vajadzīgs arī spēcīgs Eiropadomes prezidents – vidutājs un kompromisu meistars. Nu, lielāku kompromisu meistaru nekā Valdi Dombrovski jau grūti iedomāties – kā viņš pēdējo gadu valsts budžetu dabūja cauri – tā bija augsta pilotāža.
– Tagadējais EK prezidents Barrozu pēdējā laikā cītīgi centās sākt runāt par Eiropas nākotni nevis ierēdnieciski, bet gan kā vizionārs, jo tas tiek sagaidīts no tik augsta līmeņa ES amatpersonas – redzējums par šīs kopienas nākotni. Vai Valdis Dombrovskis to spēs? Otrs – jūs minējāt, ka viņš spējis izvest Latviju no krīzes. Taču Dienvideiropai taupības metodes, kuru piekritējs viņš ir, ir nepieņemamas. Tas acīmredzami ir šķērslis Dombrovskim ceļā uz augstiem amatiem.
– Kas attiecas uz Barrozu vizionārismu, sākotnēji, stājoties amatā, viņš ne tuvu tāds nebija. Un kopumā es ļoti skeptiski skatos uz šiem vizionāriem, jo no viņu runām varētu veselu parodiju nospēlēt – vizionāru slengs ES apritē ir jau 15 gadus, un tam bieži nav bijis sakara ar reālo dzīvi. Tā ir viena no ES lielākajām problēmām – pļāpāšana par vīzijām un nespēja īstenot kaut ko konkrētu. Un šeit arī ir Dombrovska spēks – skaistas, puķainas frāzes no viņa neizspiedīsi, bet viņš kā tehnokrāts ļoti labi redz savu lēmumu sekas un tālāko attīstību.
Par Dienvideiropu – jā, bažas ir pamatotas. Jo Dienvideiropa tiešām dzīvo pēc it kā cita Eiropas modeļa, un tas nav tikai ekonomisks, bet lielā mērā arī politisks jautājums. Ārkārtīgi smagās reformas, ko Latvijas ļaudis, dusmojoties un zobus sakoduši, īstenoja, tagad dod rezultātu: mēs esam atkal atgriezušies pie pirmskrīzes vidējās algas un cilvēki izaugsmi nupat jau sāk just savos maciņos. Dienvideiropas valstu valdībām līdzīgus lēmumus pieņemt ir bijis daudz grūtāk – cilvēku protesti uz ielām noskaņo citādi, un tas mudina uz īstermiņa domāšanu politikā. Tomēr, piemēram, Portugālē reformas jau dod pozitīvas pārmaiņas. Tā ka Dombrovskim cerēt uz atbalstu no Dienvideiropas valstīm varbūt tiešām ir vēl mazliet par agru. Bet tas neizslēdz viņa iespēju kandidēt uz nozīmīgu atbildību Eiropā.
– Latvijas iedzīvotājs gan tagad jautātu: kas man no tā, ka Dombrovskim būs labs amats Eiropā?
– Daudzi cilvēki, protams, nesaskatīs sarkano starta līniju no Dombrovska amata līdz savam makam. Taču saprātīga Eiropas vadība novērš jaunas krīzes briesmas un atjaunos ekonomisko izaugsmi. Un tas ir svarīgi visiem Eiropas valstu, arī Latvijas iedzīvotājiem, jo iepriekšējā krīze bija ārkārtīgi smaga mācība, Latvijas ļaudīm īpaši. Un vēl – augsts amats un ietekme Latvijas pārstāvim Eiropas institūcijās – tas ir nozīmīgi Latvijas cilvēkiem. Minēšu vienu piemēru no savas pieredzes: EK bija nolēmusi neatļaut Latvijai izņēmumu turpināt nacionālās piemaksas zemniekiem arī 2013. gadā. Faktiski trīs cilvēki panāca, ka tas netiek pieņemts, – Laimdota Straujuma Eiropas Padomē, Andris Piebalgs ar savu skaidrojumu Eiropas Komisijā un es Eiropas Parlamentā, pārliecinot deputātus. Ja nebūtu šādas sadarbības un kuluāru sarunu, tad nebūtu šāda nozīmīga lēmuma Latvijas labā. Jo augstāks amats, jo lielākas iespējas palīdzēt Latvijai nozīmīgos lēmumos.
– Vai Dombrovskis kā eirokomisāra kandidāts būs vienīgais?
– Es šobrīd labāku kandidātu neredzu. Arī Laimdota Straujuma ir gatava virzīt Valdi Dombrovski. Domāju, ka pret Dombrovska piemērotību eirokomisāra amatam nebūs iebildumu ne koalīcijas partneriem un pat Saskaņas centram nebūs kritisku iebildumu. Tas būtu neticami, ja kāds teiktu, ka viņš šim amatam neder. Kurš tādā gadījumā vispār no Latvijas der? Solvita Āboltiņa, kas arī tika minēta kā iespējamā kandidāte, ir publiski paziņojusi, ka redz savu turpmāko darbību Latvijā. Protams, kandidatūras apspriešanai Saeimas Eiropas lietu komisijā ir jānotiek.
– Solvita Āboltiņa kā partijas līdere kļūs par Vienotības premjera kandidāti pēc vēlēšanām?
– Neizslēdzu šādu iespēju, viņa ar savu darbību Saeimas priekšsēdētājas amatā ir pierādījusi, ka var būt arī premjere. Viņa pati ir to atzinusi, un arī ne velti Valsts prezidents valdības veidošanas procesā vairākkārt norādīja, ka redz Āboltiņu premjera amatā.
– Vienotībai bija ļoti sarežģīts posms pēc Dombrovska demisijas un Straujumas valdības izveides laikā, jo patiesībā tā varēja zaudēt vadošo pozīciju valdībā. Jūs aktīvi iesaistījāties valdības veidošanā, un arī Straujuma minēja, ka tieši jūs viņu pārliecinājāt piekrist ieņemt valdības vadītājas vietu. Kāda bija jūsu loma šajā procesā?
– Pirmkārt, es esmu Vienotības domes priekšsēdētāja un iesaistījos šajā procesā pēc Solvitas Āboltiņas lūguma. Savukārt Straujumu uzrunāt mani lūdza Valdis Dombrovskis. Biju gan ar Valdi, gan Solvitu pārrunājusi, ka Straujuma varētu būt viena no kandidātēm. Pēc tam, kad Valsts prezidents bija man nesaprotamu iemeslu dēļ noraidījis tik labu kandidātu kā Artis Pabriks un arī divus citus cienījamus Vienotības kandidātus – Intu Dālderi un Krišjāni Kariņu, mums bija jāizvēlas kandidāts, kas būtu pieņemams gan Valsts prezidentam, gan potenciālajiem koalīcijas partneriem. Laimdota Straujuma ar savu pieredzi valsts pārvaldē noteikti tāda ir – cilvēks, kas spēj būt vidutājs starp dažādiem viedokļiem. Jo atlikušais posms līdz Saeimas vēlēšanām paredzēja divus iespējamos risinājumus: vai nu nāk premjers, kas būtu Ministru prezidents arī pēc vēlēšanām, un acīmredzot tāds būtu bijis Artis Pabriks, vai arī nāk valdība, kas neļauj izjaukt to, kas iepriekš uzcelts, un noved līdz galam Valda Dombrovska darbu. Es esmu ļoti gandarīta, ka Laimdota Straujuma tam piekrita, jo tā ir ļoti liela darba un nervu slodze.
– Laimdota Straujuma kā premjere no Vienotības nozīmē arī to, ka viņa ir partijas lokomotīve Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī. Jūs uzskatāt, ka viņa izvilks Vienotības sarakstu?
– Es neliktu visas cerības tikai uz vienu cilvēku. Fenomeni, kā Valdis Dombrovskis vai Vaira Vīķe-Freiberga, jau ir ļoti reti. Turklāt pēc Zatlera laimneša lomas sabrukuma, manuprāt, cilvēki ir kļuvuši daudz uzmanīgāki, – viņus vairs nevar sakurināt ar saulvežiem un tūlītējas laimes receptēm, ko tie tūlīt atnesīs. Vienotībai ir pietiekami plašs personību loks, kas spēj pārliecināt vēlētājus, – finanšu ministrs Andris Vilks, Laimdota Straujuma, arī Solvita Āboltiņa, kura, visticamāk, kandidēs Kurzemē. Viņai ir savs atbalstītāju loks, nevajag pārspīlēti klausīties pēlējus, – to patiesībā nav tik daudz, tikai balsis tiem skaļākas. Ir visas indikācijas, ka partijai piepulcēsies reģionu līderi un tādējādi katrā apgabalā veidosies stabila komanda. Stabila attīstība – to Vienotība var solīt vēlētājiem – nekādu asu pagriezienu, bet konsekventa tās politikas īstenošana, ko darījušas Vienotības valdības līdz šim.
– Uzskatāt, ka Vienotība varēs vadīt valdību arī pēc vēlēšanām?
– Ja Vienotībai tāpat kā līdz šim būs lielākais atbalsts starp labēji centriskajām partijām, tad tas būtu tikai loģiski.
– Vai Vienotībai tādā gadījumā arī pēc vēlēšanām jāievēro līdzšinējā politika – nesadarboties ar Saskaņas centru, nelaist nekādā gadījumā valdošajā koalīcijā?
– Saskaņas centram ir jātiek galā ar diviem jautājumiem: viņiem jāsaprot, kur viņi stāv jautājumā par Latvijas valstiskuma pamatiem, vēstures patiesību un kur viņi stāv jautājumā par latviešu valodu. Referendums par otru valsts valodu bija pirms diviem gadiem, bet SC nekad nav tā īsti noņēmis mērķi par otru oficiālo valodu valstī. Ja viņi tiek ar to skaidrībā, tad var sākties reāla diskusija. Bet tas ir mans viedoklis. Nevis partijas viedoklis.
– Brīdī, kad notiks EP vēlēšanas, Latvijā cilvēki saņems divreiz lielākus elektrības rēķinus. Kā tas ietekmēs vēlēšanu rezultātu?
– Rēķini nebūs divreiz lielāki, un līdz tam laikam tiks atrisināts jautājums par kompensācijas mehānismiem mazturīgajiem iedzīvotājiem. Šiem pasākumiem šobrīd ir paredzēti vismaz 4 miljoni eiro. Arī Latvenergo būtu pats gatavs uzņemties kompensējošo slodzi attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm, un papildu līdzekļus pabalstiem meklēs arī Ekonomikas ministrija.
– Latvijā skaļu un negatīvu publicitāti nesen izpelnījās jūsu un jūsu partijas kolēģa Krišjāņa Kariņa atbalsts skandalozajam Lunačekas ziņojumam Eiropas Parlamentā par iecietību pret seksuālajām minoritātēm. Tieši ko jūs atbalstījāt, un vai Latvijā jūsu attieksme tika pareizi saprasta?
– Jāsaka, šis nav pirmais dokuments, ko pieņem Eiropas Parlaments šajā sasaukumā jautājumā par iecietību pret visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu orientācijas. Es apzinos, ka man, mums visiem līdzās dzīvo šādi cilvēki, kuri ikdienā sastopas ar verbālu un cita veida agresiju, kuri tiek nenovērtēti un nepieņemti arī citās dzīves situācijās – attiecībā uz iespējām strādāt noteiktu darbu, piemēram. Ziņojums jau neprasa pret viņiem citādu attieksmi kā pret heteroseksuāliem cilvēkiem. Ziņojums iestājas par to, lai šo cilvēku tiesības un iespējas nebūtu mazākas. Turklāt parlamentā runa nav tikai par šā veida nevienlīdzību, – tas runā arī par cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesību vienlīdzību un sieviešu tiesībām, kuras joprojām saņem Eiropā vidēji par 17% mazāku atalgojumu nekā vīrieši par to pašu darbu.
Mans ieteikums visiem diskusijas dalībniekiem, pirms izteikt savus spriedumus, iepazīties ar pašu dokumentu. Esmu sastapusies ar vispārspīlētākajiem apgalvojumiem, ko Eiropa gribot «uzspiest» Latvijas cilvēkiem, ģimenēm. Lielākā daļa no tiem nav tiesa, un to ir viegli pārbaudīt, ieejot EP mājaslapā internetā. Jautājumi par laulību, adopciju un jaunatnes audzināšanu ir dalībvalstu ziņā un karstu diskusiju objekti tajās. Piemēram, es nāku no paaudzes, kad par homoseksuālismu lika cietumā, un man jāteic, ka bērniem, kas tiktu adoptēti viendzimuma ģimenē Latvijas vēl neiecietīgajā sabiedrībā, būtu pārāk liela garīga trauma. Latvijā pat aptaujas skolās parāda, ka neiecietības pakāpe ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.
– Manuprāt, visai likumsakarīgi – nabadzīga sabiedrība nespēj būt iecietīga.
– Jā, nevaru jums nepiekrist – jo nabadzīgāka un trūcīgāka ir sabiedrība, jo asāka cīņa par izdzīvošanu, jo vairāk cilvēki ir aizņemti paši ar sevi.
– Kādu motīvu dēļ Latvijas vēlētājam būtu jāiet uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām? Ļoti daudzi vaicās – kāpēc, vai tad mēs tur kaut ko varam ietekmēt?
– Latvijā pamazām parādās eirooptimisma asni, kā to rāda Eurobarometer aptaujas. Agrāk vislielākie eiroskeptiķi bijām mēs, tagad – grieķi, spāņi un itālieši. Pamazām izejot no krīzes, optimisms aug. Un iziet no krīzes bija iespējams, arī pateicoties Eiropas līdzekļiem. Tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši ES finansējumu, jāsaprot, ka viņu balss ir svarīga, jo arī turpmāk jānodrošina saikne starp Latviju un Eiropu. Nākamajos septiņos gados Latvijā ienāks ievērojami līdzekļi, un tieši EP deputāti bija tie, kas ietekmēja šo līdzekļu piešķiršanu un sadali. Es nesaku, ka bijām vienīgie, piemēram, lauksaimniecības jomā, to nodrošināja arī valdības un nozares organizāciju sadarbība.
Jāatceras, ka ar nākamajiem Eiropas budžetiem Latvija saņems aizvien mazāk līdzekļu – aug mūsu IKP, mūsu iemaksas ES budžetā augs un izmaksas daļa samazinās. Tāpēc svarīgi, lai Latviju pārstāv zinoši, svešvalodās runājoši cilvēki, jo nopietnākais darbs Latvijas interešu aizstāvībai norisinās kuluāros un individuālās sarunās. Vēl ir svarīgi, ka ievēlētie Latvijas pārstāvji nāktu no ietekmīga politiskā spēka, – Vienotības piemērs, kur četri deputāti iekļāvās EP lielākajā TP frakcijā, to pierāda, jo lielākā frakcija var ietekmēt valstij svarīgu finanšu lēmumu pieņemšanu. Mani gandarī tas, ka to apzinās arī mūsu konkurenti, – ZZS EP vēlēšanu kandidāts Nr.1 Andris Bērziņš izteicies, ka gribētu būt mūsu grupā. Tikai viņiem jāņem vērā, ka šajā grupā nevar iestāties, ja tam nepiekrīt tajā esošie Vienotības pārstāvji. Un vēl jau ir arī Eiropas zaļo frakcija, kurā mūsu zaļie, ja tiktu ievēlēti, varētu strādāt kopā ar Ždanoku.
– Un kā būs – ņemsiet ZZS savā grupā?
– Es uzskatu, ka, jo vairāk deputātu, kas konsolidēti strādā, jo labāk vēlētājiem un Latvijai. Bet man būtu grūti piekrist, ja ZZS biedētu cilvēkus ar federāciju vai aģitētu pret eiro. Esmu tomēr par Eiropas darbināšanu Latvijas interesēs, nevis par nīkšanu eirofobu pulciņā, kur nekāda reāla ieguldījuma savas valsts izaugsmei nav.
Foto:
SAPRĀTĪGA VADĪBA TAUTAS INTERESĒS. Sandra Kalniete: «Daudzi cilvēki, protams, nesaskatīs sarkano starta līniju no Dombrovska amata līdz savam makam. Taču saprātīga Eiropas vadība novērš jaunas krīzes briesmas un atjaunos ekonomisko izaugsmi. Un tas ir svarīgi visiem Eiropas valstu, arī Latvijas iedzīvotājiem, jo iepriekšējā krīze bija ārkārtīgi smaga mācība, Latvijas ļaudīm īpaši»