20.mai 2014
Labākā ideja, kā noslēgt teātru sezonu pavasarī, kad katru pilsētnieku velk ja ne uz laukiem, tad sēdēšanu parka zālienā, jau izsenis ir kāds vērienīgs muzikāls darbs. Tāds, kas satricina līdz dvēseles dziļumiem ne tikai ar savu sižetu vai režisora izraudzīto izrādes estētiku, bet jo īpaši mūziku, jo, kā visi zinām, tieši šīs vibrācijas – vai tas būtu Pauls vai Bahs – trāpa zemapziņai, modinot mūsos to cēlāko un atverot acis uz sen zināmo, bet nevērīgi malā nolikto.