«1736. gada 24. maijā likts pils pamatakmens – un kuram tad negribas, lai šādā svinīgā pasākumā ir labs laiks un nelīst?! Pieļauju, ka barons apjautājās zemniekiem, kādi ir viņu novērojumi par maija beigām, jo viņam taču bija iespējams izvēlēties pamatakmens likšanas datumu.
Daudzo gadu laikā, kopš mēs 24. maijā atzīmējam Rundāles pils dzimšanas dienu, tikai pāris reizes ir lijis,» saka Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. No 25. maija apmeklētājiem būs atvērta pilnībā restaurētā Rundāles pils.
Līdz ar Rundāles pils restaurācijas pabeigšanu tā iekļausies pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā kā unikāla baroka un rokoko arhitektūras ansambļa pērle – līdzās Pēterhofas ansamblim pie Sanktpēterburgas, Potsdamas piļu kompleksam Vācijā un Versaļas pils kompleksam Francijā. Rundāles pils ir visapmeklētākais muzeja komplekss Latvijā, kas atvērts apmeklētājiem visu gadu un katru dienu. Tas ir viens no populārākajiem galamērķiem ārvalstu tūristiem Latvijā, kā arī vienīgā ekskluzīvā lokācija valsts līmeņa prezentācijas pasākumiem, starptautiskiem mākslas un mūzikas festivāliem.
Rundāles pils direktors atgādina, ka veiksmes stāstam 50 gadu garumā, kurā bijuši dažādi, arī drūmi posmi, pamatus ielika kādreizējais Bauskas pils direktors Laimonis Liepa, kura vadītā muzeja filiāle sākotnēji bija Rundāles pils. Būtisks bijis arī pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli faktors. «1964. gadā šāda darba uzsākšanai situācija bija galēji nelabvēlīga – tobrīd spēkā bija toreizējā PSKP CK ģenerālsekretāra Ņikitas Hruščova nepatika, pat riebums pret pieminekļiem,» atceras Lancmanis. «Tieši Rastrelli mūs izglāba. Dāmas no PSRS Kultūras ministrijas Maskavā te ieradās ar lozungu, ka Rastrelli šedevrs iet bojā, un tad sarosījās mūsu Kultūras ministrija un nāca pirmais lēmums par pils restaurāciju. Uzvarēja Rastrelli oreols.» Muzeja direktors uzsver, ka šobrīd pasaulē ir vērojama tendence – pārdot pilis, muižas, pilsētas ēkas no bēniņiem līdz pagrabam un ar visu tajā esošo. «Par pili ir jārūpējas, jaunā paaudze to negrib. Cilvēki grib vieglāku dzīvi. Un mani pārsteidz, ka pārdod pat sentimentālus priekšmetus. Man liekas simboliski, ja var pārdot ne tikai māju, bet arī vecvecāku fotogrāfijas, bez pietātes... Pārdod visu, cilvēkiem nav nekāda sentimenta. Tas ne par ko labu neliecina. Un galu galā pārdevēji ir senu dzimtu atvases... Modernajā demokrātijas laikmetā pils tiek uzskatīta par pārspīlējumu.» Protams, arvien lielākais senu liecību pieplūdums izsolēs nāk par labu arī Rundāles pilij, kurai paplašinās izvēles iespējas, lai iegādātos priekšmetus interjera iekārtošanai. «Mēs patiesībā izmantojam nelaimju rezultātus. Ar mūsu finansiālajām iespējām kaut ko nopirkt mēs varam galvenokārt tāpēc, ka pēdējos gados antikvāru tirgū piedāvājums ir milzīgs.»
Atskatoties uz darbu
50 gadu garumā, Imants Lancmanis atzīst, ka jau 1964. gadā sākuši domāt par dekoratīvās mākslas muzeju, kas šobrīd ir pils pirmajā stāvā. «Centāmies glābt no muižām un baznīcām visu, kas vien iespējams. Latvijas baznīcas bija galīgā pagrimuma stāvoklī, tas arī bija saistīts ar Hruščova kampaņu pret baznīcām, draudzes tās pameta, paņēma sudraba biķerus un Bībeli un atstāja baznīcu, atvērtām durvīm. Mēs sarunājām ar draudzi un ciema padomi, kas bija laimīgas, ka tika vaļā no liekiem pienākumiem apsargāt un rūpēties, un sākām vest altārus, kanceles, gleznas, skulptūras, pat sarkofāgus un kapu plāksnes... Mums jau tajā brīdī sāka veidoties ļoti apjomīga kolekcija.»
Direktors ir pārliecināts, ka pat tie apmeklētāji, kas nepārzina mākslas vēsturi un kuru zināšanas neļauj viņiem novērtēt dažādus smalkumus, tomēr kaut vai zemapziņā spēj to novērtēt. Viens no labākajiem un patīkamākajiem komplimentiem, ko viņš saņēmis, ir šāds: «Es nesen biju Versaļā, bet tur ir tik neomulīgi. Rundālē ir dzīva un omulīga pils.» «Tieši to mēs esam mēģinājuši panākt – uzburt ticamu vīziju.»
***
FAKTI
• Rundāles vietas nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda Ruhental (miera ieleja)
• Pils pamatakmens likts 1736. gada 24. maijā
• Rundāles pils tapusi kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence
• Pili cēlis itāļu izcelsmes arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli no Pēterburgas laikā no 1736. līdz 1740. gadam. No šī perioda saglabājušās pirmā stāva galerijas, divas kāpņu telpas un Mazā galerija
• Pils pabeigta pēc hercoga trimdas 1764.–1768. gadā, kad telpu māksliniecisko apdari veidojis tēlnieks Johans Mihaels Grafs un itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet tēlniecisko apdari un sienu mākslīgo marmoru veidoja Berlīnes meistars Johans Mihaels Grafs
• 1795. gadā Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai, Rundāles pils nonāca grāfa Valeriana Zubova īpašumā. Līdz
1920. gada agrārajai reformai pils piederēja Šuvalovu dzimtai
• 1812. gadā franču-krievu kara laikā pils tika izdemolēta, izsisti spoguļi, noplēstas zīda tapetes, iznīcināta Katrīnas II dāvinātā bibliotēka
• Laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilī bija ierīkota Vācijas armijas komandantūra un hospitālis
• 1919. gadā pili izdemolēja Bermonta-Avalova armijas karavīri
• 1923. gadā notika pils remonts un daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu
• 1924. gadā Rundāles pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai
• 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde, 1938. gadā pili nodeva Valsts vēsturiskajam muzejam, kas iecerēja tur izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju
• 1945. gadā pils zālēs tika ierīkota labības glabātava, pēc tam pili slēdza apmeklētājiem
• 1964. gada aprīlī tika nodibināta Rundāles pils muzeja filiāle un tajā sāka strādāt pirmie līdzstrādnieki – Imants Lancmanis un Leopolds Kļaviņš, bet 1972. gadā tika izveidots patstāvīgs Rundāles pils muzejs
• Pirmās restaurētās telpas pils austrumu korpusā tika atvērtas apskatei 1981. gadā
• Līdz ar restaurācijas pabeigšanu apskatei atvērti visi 43 restaurētie pils interjeri
• Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014. gadam iztērēti 8 420 495 eiro. No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis
2 847 792 eiro. No ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro, bet kopumā mecenāti Rundāles pili atbalstījuši ar vienu miljonu eiro.