Jumprava runā – ar albumu par tūri
Zīmīgā datumā un zīmīgā laikā, proti, 13. maija pulksten 13, ar saviem plāniem 30 gadu jubilejas svinību sakarā klajā nāca leģendārā grupa Jumprava. Pirmā sadaļa jau ir realizēta – mūzikas veikalos ir aptaustāms un nopērkams grupas jaunākais albums Laiks runā.
Lai gan 30 gadu atskaites periods būtībā attiecas uz 1984. gadā dibināto Jumpravu jeb tās sākotnējo sastāvu (ar Ingu Ulmani un Aigaru Voitišķi pie stūres), jauno albumu Laiks runā sagatavojuši un arī jubilejas tūrē dosies kopš 1987. gada nemainīgi pastāvošais sastāvs, tas ir, trīs Aigari (Grāvers, Grauba un Krēsla) un viens Ainārs (Ašmanis). Jāatzīst gan, ka tieši šī četrotne iemieso sevī īsto Jumpravas spēku. Kopumā grupa savā pastāvēšanas laikā izdevusi 11 albumu un ierakstījusi vairāk nekā simts dziesmu. «Grupu dibinājām divatā ar bundzinieku, un pamazām tai pievienojās pārējie mūziķi. Tajā laikā mūsu dziesmas bija veids, kā netieši paust savus uzskatus un viedokli. Ar tādu izteikšanās veidu guvām daudz līdzīgi domājošus – fanus, kas mūs saprata, atbalstīja un ir ar mums joprojām,» atceras viens no Jumpravas dibinātājiem, basģitārists Ainārs Ašmanis jeb Ašais.
Aigars Grauba jeb Strēlnieks un Aigars Krēsla jeb Stīvais sastāvam pievienojās vēlāk. Albuma prezentācijas pasākumā, kas izvērtās par tādu kā atmiņu vakaru (pusdienām), Strēlnieks atminējās, kā, vēl dienot armijā un muzicējot karavīru ansambļa Zvaigznīte sastāvā, devies uz tolaik jau slavenās Jumpravas koncertu un pat nedomājis, ka kādreiz varētu nonākt tās sastāvā, savukārt Aigars Krēsla noskatīts Valmieras pusē. «Lielākie grupas hiti vienmēr bijuši klausītāju izvēlēti, un ticu, ka tam par pamatu bijusi tā kopējā sajūta starp mums, kas veidojusies varbūt tāpēc, ka esam nogājuši to pašu ceļu, ko mūsu cienītāji – no dumpīgiem jauniešiem līdz ne tik jauniem romantiķiem,» tā bundzinieks.
Albumā Laiks runā iekļauts velna ducis dziesmu, tostarp gan jaunas, gan arī iepriekš jau dzirdētas melodijas. «Jā, es iesākumā gribēju [CD bukletā dziesmām] likt klāt gadus, tomēr beigās tos neuzliku. Pilnīgi jauni ir pieci gabali,» Neatkarīgās apskatniekam atzina Aigars Grāvers. No vecajiem gabaliem – Kur sākums ar Viktora Avotiņa vārdiem (80. gados sacerēts), superīgie Neesmu varonis un Glāb (ar Ritvara Dižkača tekstiem), No rīta datējams ar 1991. gadu, tāpat savulaik koncertos dzirdētas arī Kareivis, Saucējs, Māmiņ un Sapņu nesējs (šī ir uzlabota versija savulaik koncertā veiktam ierakstam). Protams, visas šīs dziesmas apstrādātas un ierakstītas jaunā skanējumā. «Albumā nav nevienas kompozīcijas, kas tur atrastos tāpat vien, viss ir loģiski, secīgi un, kas svarīgi, – bez banalitātes. Laiks runā ir albums ar stabilu vēstījumu un skatu nākotnē,» tā Aigars Grāvers. «Esam kādu laiku klusējuši, bet tagad atkal ir sajūta, ka mums ir ko teikt, un mūziķim tas vislabāk padodas caur dziesmām,» tā Strēlnieks. «Šis albums mums daudz nozīmē, un ar rezultātu esam patiesi apmierināti. Darbs pie tā bija pozitīvu sajūtu lādēts. Tas ļāva mums pakavēties nostalģiskās atmiņās, paskatīties uz lietām ar šā brīža skatienu, kā arī atcerēties humora pilnus notikumus, kurus esam piefiksējuši, un apsolām dalīties ar šiem stāstiem arī ar koncertu apmeklētājiem.»
Interesanti, ka dažas dziesmas pie grupas atgriezušās no fanu veiktajiem koncertu ierakstiem. «Esmu ļoti pārsteigts, ka kopš iepriekšējā albuma izdošanas izrādījies tik liels laika intervāls – tas esot bijis 2001. gadā. Vai tiešām varētu būt tik daudz?!» jauno ripuli neticīgi pētīdams, Neatkarīgās apskatniekam vaicāja Aigars Krēsla. Nē, nav gan tik traki: 2001. gadā tiešām izdots albums Trajektorija, tomēr pēc tam vēl 2005. gadā iznāca disks Inkarmo.
Dziesmas no jaunā albuma (protams, arī vecie un jau pārbaudītie hiti) iekļautas arī Jumpravas jubilejas koncertprogrammā, ar kuru grupa savus fanus un atbalstītājus priecēs rudenī. Šī tūre sāksies 3. oktobrī Ogres kultūras centrā, pēc tam jumpraviešu ceļš vedīs uz Rēzekni, Cēsīm, Jelgavu, Liepāju, Valmieru un Jēkabpili, savukārt tūre noslēgsies ar šovu 13. (atkal 13!) novembrī koncertzālē Palladium. Gan būs nepieciešami arī papildkoncerti. Interesanti, ka šo koncertu rīkošanai izveidota pat speciāla aģentūra Jumprava koncerti, kurā darbojas četri (!) cilvēki ar komentārus neprasošo Ivo Baumani priekšgalā. Viņš norādīja, ka aģentūrai padomā ir arī citi projekti ar Jumpravas piedalīšanos (koncerts kopā ar akadēmisko kori, atsevišķi koncertpasākumi vasarā, dokumentālā filma utt.), taču par tiem detalizētāka informācija sekos vēlāk.
Cik viegli vai grūti ir savākties uz mēģinājumiem četriem pieredzējušiem un aizņemtiem mūziķiem, no kuriem aizņemtākais, protams, ir režisors Aigars Grauba? «Ir grūti,» atzina viņa kolēģis Krēsla. «Taču esam stingri reglamentējuši, ka tajās un tajās dienās notiek mēģinājumi, kad obligāti jābūt. Ja nu kāds galīgi un pilnīgi netiek, tad mēs cenšamies darīt tā, ka bez viņa konkrētajā dienā var iztikt, jo ir jau arī kādas lietas, kas citiem darāmas. Tāpat bija arī albuma ieraksta laikā – ja Strēlnieks netiek, mēs pastrādājam pie kaut kā cita. Protams, vairs neesam grupa, kas diendienā dzīvo tikai no mūzikas, un tā nekad arī vairs nebūs, taču mēs kaut kā esam tā iemanījušies, ka visu šo mēģināšanas lietiņu var sakoordinēt.»
Lai gan jumpravieši ar aktīvu koncertēšanu sevi pēdējos gados nav apgrūtinājuši, spēlētprasmi tas neesot iespaidojis. «Nē, iemaņas nav zudušas,» norādīja Aigars Krēsla. «Mēs gan nekad neesam bijuši baigie superinstrumentālisti, baigākie urbēji. Mūsu gadījumā galvenais ir nespēlēt to, ko mēs nevaram nospēlēt, bet spēlēt to, ko varam. Starp citu, uztaisījām programmu kopā ar [Ingu] Ulmani un [Aigaru] Voitišķi, kur es spēlēju bungas, Grāvis – taustiņus utt., tas ir, katrs spēlējam to, kas būtu jāspēlē, un zini – nav tik traki! Labi, ja mūs salīdzinātu ar kaut kādiem jaunajiem, kas tiešām izcili spēlē, tad tik stipri neesam, taču tas arī nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir spēlēt mūsu mūziku tā, kā mēs to varam un protam. Un nospēlēt mēs varam!»