Atpūta

Par gruntīgu svinību iemeslu parūpējusies grupa ElektroFolk – viņi 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, izsludinājuši lielkoncertu Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē.

«Ja Anna Eižvertiņa man noticēja jau pirmajā kursā, tad trešajā arī Pēteris Krilovs apstiprināja, ka, uzņemot mani aktieros, nav nošāvuši garām,» saka jaunā aktrise Lelde Dreimane. Viņa ir Bonija Pārkere režisora Mārtiņa Eihes Dailes teātra Kamerzālē iestudētajā angļu dramaturga Ādama Peka lugā Bonija un Klaids. Pirmizrāde – 1. maijā.

Nopietnas literatūras cienītājiem ir vērts uzgavilēt un pievērst skatus grāmatnīcu virzienā – Ineses Pētersones tulkojumā latviski izdots Nobela prēmijas laureāta Patrika Modiano romāns Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē.

Idejas brīvdienām

Latvijas Nacionālās operas svaigākais Jaunās zāles piedāvājums mazajiem skatītājiem – iestudējums Mazā burvju flauta pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta motīviem – ir atmiņā paliekošs piedzīvojums.

Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" Lielās talkas dienā sestdien, 23.aprīlī, organizē meža stādīšanas talku, kurā piedalīsies ne vien SIA "Rīgas meži" darbinieki, Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības deputāti, bet arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Rīgas fotogrāfijas biennāles ietvaros Rīgas Mākslas telpā piektdien, 22. aprīlī, tiks atklāta biennāles centrālā izstāde Restarts.

Savā 35. dzimšanas dienā biju Kanādā, kā jau daudzus pēdējos gadus – viena pati. Šajā vecumā jau vairs nav svarīgi, kā tiek pavadītas dzimšanas dienas. Kā māksliniecei šis ir jauks vecums – zinu savas iespējas, nav arī jāskrien uz visām pusēm un jāpierāda, ko varu. Tāds miers ir manī, bet tas nenozīmē, ka esmu nomierinājusies kā māksliniece,» saka latviešu vijolniece Baiba Skride, kas jau 20 gadus dzīvo Vācijā. Latvijā viņai izdodas būt reti – apmēram reizi gadā.

«Varbūt man ar to kāju tā notika tāpēc, lai es bišķiņ apstātos, padomātu un novērtētu to, kas man ir. Jo – nekas traģisks jau man nav noticis, varēja būt trakāk. Man atkal viss ir labi un būs ļoti labi!» saka tautā mīlētais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Klusajā sestdienā pārkāpis savas dzīves 65 gadu slieksni, viņš to tagad, aprīlī, atzīmēs ar četriem koncertiem – Priekuļu kultūras namā (22. aprīlī), Jūrmalas kultūras centrā (23. aprīlī), Ogres kultūras centrā (29. aprīlī) un Valmieras kultūras centrā (30. aprīlī).

«Manuprāt, neesmu ne tik slavens, ne populārs, lai mana dzimšanas diena tiktu svinēta tiešajā ēterā,» smaidot saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons. Viņu šodien sirsnīgi suminām 60. dzīves jubilejā!

Pagājušajā nedēļā Londonā no 12. līdz 14. aprīlim notika gadskārtējais grāmatu tirgus. Tajā piedalījās Latvijas delegācija un ieradās arī mūsu kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Pasaulē vislabāk zināmā latviešu komponista Pētera Vaska 70. jubileja ar koncertiem tiek atzīmēta daudzviet pasaulē. Latvijā viņa jubilejas koncerti skanēs gan 16. aprīlī un 22. aprīlī Rīgas Domā, gan 17. aprīlī viņa dzimtajā Aizputē, kur pagājusi viņa bērnība un tēvs – baptistu mācītājs – kalpojis vietējā draudzē, gan 24. aprīlī Latgales koncertzālē Gors. Komponists atradis laiku arī daudzajām intervijām, jo, kā viņš smaidot saka: «Ja jau esmu tik ilgi nodzīvojis, neērti teikt, ka esmu aizņemts. Ir jāpārdzīvo šis laiks.» Neatkarīgā ar komponistu tiekas viņa mājās Pārdaugavā.

Nacionālajam teātrim ir vismaz divas stabilas tradīcijas. Sezonu tas noslēdz ar Skroderdienām Silmačos, bet pavasarī uz Teātra dienu top tradicionālā Žurka. Šogad Žurkas gājiens jau sācies, un izrāde saucas Žurkas ex Libris. Bet sākums tam visam bija 90. gados, kad Žurkas Kornēlijas lomā iejutās Svetlana Bless, bet Circenis Cirča bija Jānis Skanis, režisors Edmunds Freibergs. Šoreiz mākslinieki atcerējās veco Žurku.

Idejas brīvdienām

Galvenais akcents, gatavojoties 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, ir Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes sakārtošana. Līdztekus šiem darbiem notiek arī māksliniecisko ieceru izstrāde. To autoriem idejas ir gana iespaidīgas – noslēguma koncertam vien būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro, kas ir trešā daļa no dziesmu un deju svētkiem atvēlētā budžeta.

Rīt, 15. aprīlī, Valmieras teātrī izcilā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas Celtnieks Sūlness jauniestudējuma pirmizrāde. Tā būs režisora Dāvja Auškāpa debija Valmieras teātrī.

«Viss, ko līdz šim zināju par pionieriem, bija tas, ka viņi sēja sarkanus kaklautus, dziedāja pionieru dziesmas un baltās blūzītēs soļoja svētku parādēs,» atzīst jaunais aktieris Kristaps Ķeselis. Viņam piektdien pirmizrāde – Dirty Deal Teatro jauniestudējumā Pēdējais pionieris.

«Man kā režisorei vēl nav ļoti liela pieredze, un patiesībā šī vispār man ir pirmā iespēja sadarboties ar tāda kalibra un gadagājuma aktrisi, kāda ir Līga Liepiņa. Viņa man asociējas ne tikai kā teātra, bet lielā mērā arī kā kino aktrise. Un, ņemot vērā, ka šī ir viņas jubilejas izrāde, man ir liels pagodinājums un reizē izaicinājums būt tās režisorei,» atzīst Inga Tropa.

Sēžu pie rakstāmgalda, domāju par Dailes teātrī iestudētajām krievu klasiķa Antona Čehova Trīs māsām. Skats aizkavējas pie grāmatu plauktā sakārtotajiem izdevumiem, kas veltīti režijai, teātra teorijai un praksei. Andreja Žagara iestudējums liek domāt par režijas ābeci.

«Visi jau zina, ka no Vilipsōna var gaidīt tušas tehnikā zīmētas plikas meitenītes, bet – cik tad var! Šoreiz ir citādi,» viltīgi smaidot, saka Aivars Vilipsōns. No šodienas galerijā Istaba skatāma mākslinieka jaunāko darbu personālizstāde Diagnosis.

Nākamgad jūlijā Rīgā atkal pulcēsies dziedātāju tūkstoši no visām pasaules malām, jo galvaspilsētā un arī citviet Latvijā notiks 3. Eiropas koru olimpiāde un Nāciju Grand Prix Rīga 2017.

21. aprīlī Spīķeru koncertzālē vienā no Latviešu literatūras gadabalvas ceremonijām vienu speciālbalvu saņems Uldis Bērziņš. Viņam tā pienākas par izcilo veikumu, atdzejojot Eddas dziesmas – grāmatu, kas pie lasītājiem nonāca pērn rudenī. Protams, ka pats Bērziņš saka, darbs nebūtu iedomājams bez Ingas Bērziņas un Dena Dimiņa palīdzības, kuri izveidojuši šim izdevumam obligātos zinātniskos pielikumus, un tāpat bez atbildīgās redaktores Olitas Rauses ieguldījuma. Arī bez Lilijas Dineres un viņas dēla Roberta Dinera iedvesmojošās mākslas, kas grezno šo grāmatu. Par Eddu, par valodu, par spēju saprast senos tekstus mūsdienās ir šī saruna Neatkarīgajā, kas sākas ar apliecinājumu, ka Eddas teksti būs vēl.