Sabiezējot nepatīkamiem notikumiem pie Latvijas austrumu robežas un militārajiem un dīvāna ekspertiem jau spriežot, cikos sāksies Krievijas jaunais uzbrukums Ukrainai, nākas atgādināt, ka Latvijas valsts naftas produktu drošības rezerves joprojām tiek ievērojamā daudzumā glabātas ārzemēs un arī nākamajā gadā teju piektā daļa nepieciešamās degvielas krīzes gadījumā var būt nepieejama. Aviācijas degviela un benzīns, lai arī nelielā daudzumā rezervēts, gandrīz pilnībā atrodas ārzemēs.
Nepieciešamību pēc naftas produktu drošības rezervēm 90 dienām nosaka Eiropas Savienības kopīgs lēmums. Katrai dalībvalstij jāspēj krīzes situācijā iztikt ar iekšējām rezervēm trīs mēnešus. Tajā skaitā kara gadījumā. Degviela nepieciešama operatīvajam transportam, valdībai, kas nodarbosies ar krīzes pārvaldību, varbūtējai civiliedzīvotāju evakuācijai, militārajam transportam. Jo sevišķi militārais transports ir ļoti ēdelīgs. No šāda viedokļa naftas rezervju uzturēšana ir tālredzīgs pasākums, pat neraugoties uz lielajām izmaksām.
Taču absolūti tuvredzīgi ir glabāt šīs rezerves ārzemēs, vēl jo vairāk - nevis reālas rezerves, bet uz papīra uzrakstītas tiesības nopirkt šīs rezerves, ja radīsies tāda nepieciešamība. Jā, degvielas rezerves pašreizējā izpratnē nozīmē, ka par padsmitiem miljonu pie privātām kompānijām tiek rezervētas tiesības iegādāties degvielu. Protams, par krīzes situācijā debesīs uzskrējušām cenām. Un tad gaidīt, cik nedēļās degviela tiks piegādāta - vienā, divās, trīs. Un vai vispār tiks piegādāta. “Ko kara apstākļos nozīmē 20 dienas?” pērnvasar sašutis vaicāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “To, ka viss ir beidzies!” Viņš bija patiesi saniknots, jo iepriekš valdībā bija panākta vienošanā, ka neloģiskā kārtība tiek mainīta, taču saskaņā ar šim gadam saslēgtajiem līgumiem joprojām 41% naftas rezervju tiek glabātas uz papīra ārzemēs. Tas ir ļoti daudz.
Apmaksājot stratēģiskās naftas rezerves uzglabāšanu ārzemēs, Latvija šo rezervi faktiski nodrošina tai valstij, kurā degviela fiziski atrodas, nevis sev. Ja decembrī sāksies kādas lielākas nepatikšanas, katra valsts domās par sevi un visas iepriekšējās vienošanās būs pakļautas šaubām. Ja, piemēram, Lietuvai pašai vajadzēs degvielu, kādēļ lai valdība to ļautu izvest uz Latviju.
Taču ir arī labā ziņa. Koalīcijā kautiņš par stratēģiskās naftas uzglabāšanu noslēdzies par labu veselajam saprātam. Ārzemnieki no šī viņiem izcili izdevīgā pakalpojuma tirgošanas Latvijas valstij tiks atradināti pakāpeniski. Saskaņā ar šovasar valdībā pieņemto lēmumu Latvijā obligāti uzglabājamās degvielas apjoms 2023. gadā jāpalielina līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025. gadā līdz 100%. Turklāt mainīts tiek arī rezervju uzturēšanas modelis. Lai nodrošinātu savlaicīgu naftas produktu pieejamību un kopējo valsts noturību pret apdraudējumu, valsts iegādāsies nevis rezervāciju degvielas iegādei, bet uzreiz pašu degvielu. No komersantiem faktiski tiks nomāti bunduļi naftas produktu uzglabāšanai, bet degviela kā tāda jau uzreiz piederēs valstij par salīgto summu.
Nule noslēdzies iepirkums nākamajam gadam. Iepirkums vēl noticis atbilstoši vecajai kārtībai, jo pāreja uz jauno modeli ir jāuzsāk no 2022. gada plānotās iepirkuma procedūras. Taču ārzemēs glabājamās degvielas īpatsvars samazināts vairāk, nekā to pieļauj valdības noteikumi. Kā vēsta Būvniecības valsts kontroles birojs, kam uzticēta (vai drīzāk uzgrūsta) valsts rezervju administrēšana, “2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi”. Paredzamā līgumcena par degvielas iegādes pirmtiesībām - 16 miljoni eiro. Kopumā līgumi noslēgti ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No tiem 57 400 tonnu tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas.
Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu 2022. gadā sarunu procedūras kārtībā Būvniecības valsts kontroles birojs piešķīris uzņēmumiem AS “Ventbunkers”, UAB “Baltic Petroleum”, “Mercuria Energy Trading SA”, UAB “Okseta”, SIA “Circle K Latvia”, SIA “Naftimpeks”, SIA “Pirmas”, SIA “RDZ Energy”, SIA “Rixjet”, “Stena Oil AB”, “Vitol SA”.
Ar Kremļa saimnieka Vladimira Putina vārdu netieši saistītā firma GUNVOR PETROLEUM ROTTERDAM B.V šai pulciņā vairs nav atrodama. Tas labi.
