Uz pasaulē lielāko mūzikas industrijas gadatirgu MIDEM’2010, kas no 24. līdz 28. janvārim notiek Kannās, Francijā, ir devušies arī Latvijas pārstāvji, domājot par mūzikas eksporta veicināšanu un plašāku latviešu mūzikas starptautisku rezonansi. MIDEM (Marché International du Disque et de l'Edition Musicale) norisinās Kannās jau kopš 1967. gada.
Šogad jau sesto gadu foruma ietvaros darbosies Latvijas stends, kuru tradicionāli organizē Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Krīzes ietekmētās finansiālās iespējas likušas sarukt izstādes dalībnieku skaitam, taču motivācija piedalīties pasaules mūzikas arēnā ir pietiekami liela. Latvijas mūzikas industriju un mūzikas kultūru pārstāvēs VSIA Latvijas Koncerti, SIA Platforma Rekords, Latvijas Radio Skaņu ierakstu studija, Mūsdienu Mūzikas Centrs un festivāls Rīgas Ritmi, kā arī Latvijas Komponistu savienība un Latvijas Mūzikas informācijas centrs visai plašā darbības veidu un žanru amplitūdā – no klasikas un džeza līdz popmūzikai un elektroniskajai mūzikai; no atsevišķu mākslinieku promocijas, koncertu un festivālu organizācijas iniciatīvām līdz radio aktivitātēm un studiju darba piedāvājumam; no skaņu ierakstu produkcijas līdz mūzikas digitālai izplatīšanai.
Mūzikas portāla Platforma.lv vadītājs Rimants Liepiņš, vaicāts par domām un plāniem attiecībā uz piedalīšanos izstādē, pieļauj, ka šis varētu būt izšķirīgais gads krasam pavērsienam izpildītāju un mūzikas ierakstu kompāniju attiecībās, veidojot pilnīgi jaunus partnerības modeļus un sadarbības izpausmes. “Arī Platforma pārtop no tradicionālā ierakstu zīmola digitālā mūzikas mārketinga platformā, tālab īpaši vēlas sekot jaunākajām tendencēm, absolūti piekrītot mediju futūristam Gerdam Leonhardam: “Es teicu iepriekš un man tas jāsaka atkal: pārtrauciet failu apmaiņu, un jūs mūzikas biznesu iznīcināsiet. Licenzējiet failu apmaiņu, un mūzikas bizness atkal atdzīvosies!”.”
Latvijas Koncertu valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis šogad uz MIDEM dodas parakstīt līgumu ar Wergo izdevniecību par pianista Vestarda Šimkus diska (P.Vaska cikls Gadalaiki) izdošanu.un pārdošanu Baltijas valstīs, ko paredzēts uzsākt rudenī, tāpat arī tikties ar Elīnu Garanču, lai apsveiktu viņu ar Latvijas Lielās Mūzikas balvas un MIDEM balvas piešķiršanu, kā arī vienotos par programmu LMB svinīgajā ceremonijā, kas notiks Rīgā 2. martā. Paredzētas sarunas arī ar Venecuēlas un Tobago mūziķiem, lai apspriestu viņu piedalīšanos festivālā Riga Music 2010. gada vasarā, kā arī ar izdevniecībām BIS, DG un citām, lai runātu par latviešu mūziķu ierakstu izdošanu.
Arī Latvijas Komponistu savienība realizē agrāk iesākto attiecībā uz iekļaušanos starptautiskajos mūzikas procesos. Kā stāsta komponists Uģis Prauliņš, “ir daudzi profesionāli žurnāli, milzu resursi Internetā un elektroniski saziņas veidi, taču nekas nevar aizvietot tiešu kontaktu – sarunu ar interesentiem par to, kas notiek Latvijā, - vai uz šejieni vērts braukt un sadarboties, un vai šeit ir vēl kāda potenciāla Elīna Garanča, tāpat - vai sadarbības bizness šeit uzticams, stabils. Individuāli sasniegumi un darba piedāvājumi ir laba lieta, taču Latvija ir jāpārstāv kopainā – tai jābūt līdztiesīgai Eiropas valstij ar veselīgu pašnovērtējumu un konkurenci. Šīs tikšanās dod iespēju būt biznesā - pielīdzināties vispasaules līmeņa ūdeņiem, domāšanas veidam; pretējā gadījumā, ilgstoši dzīvojot ierobežotā vidē, tiek pieņemti provinciāli paradumi, aizspriedumi, izturēšanās un domu gājieni. MIDEM ir vieta, kur tieši profesionāļi nolēmuši savu laiku veltīt intensīvai saziņai, nākotnes plāniem, jo visi šeit pulcējas galvenokārt šī iemesla dēļ. 2008. gada beigās tika konstatēts fakts, ka autoru ienākumi no ierakstiem kļūst mazāki nekā no koncertu ieņēmumiem; tāpēc nedrīkstam to ignorēt - ir svarīgi par jaunām situācijām runāt ar profesionāļiem, - kā tādās rīkoties un kā tās izmantot. MIDEM laikā tiek rīkotas arī Eiropas Komponistu savienību alianses sanāksmes, kas pirms pāris gadiem sāka apvienot visu žanru komponistus, lai runātu par autortiesību organizāciju (īpaši reģionālo, nacionālo) eksistēšanas draudiem Interneta laikmetā, lai vērstos pret mūzikas industrijas monopolizāciju, kas sāk diktēt noteikumus Eiropas Savienības kultūrpolitikā. Šogad pārstāvu Latvijas komponistus Eiropas Komponistu savienību asociācijās un aliansē. Latvija nedrīkst izkrist no savas pārstāvniecības Eiropā un pasaulē. Precīzi pateikt, cik darba piedāvājumu MIDEM ietvaros saņemts, grūti – nebūtu arī vietā uzlūkot šo procesu kā ātra darba biržu, taču MIDEM sarunu rezultātā starptautiskie festivāli ir uzdrošinājušies vairāk pieņemt latviešu mūziku un mūziķus.”
Šogad Kannās ar MIDEM Gada mākslinieces - Gada dziedones titulu tiks apbalvota Elīna Garanča. Pavisam MIDEM Gada mākslinieku balvas saņems četri mūziķi – arī vācu baritons Kristians Gerhāers, kā labākā instrumentāliste - pianiste Endžela Hjūita no Kanādas, par mūža ieguldījumu klasiskajā mūzikā tiks godināta itāliete Mirella Freni (soprāns), savukārt balvu kā Gada ierakstu kompānija saņems studija Naïve. Pārējo nomināciju uzvarētāji tiks paziņoti pašas ceremonijas gaitā, 26. janvārī Festivālu pilī. Ne tik daudzo nominantu vidū divās kategorijās - Simfoniskā mūzika un DVD: Koncerti - ir iekļauts arī diriģents Mariss Jansons un viņa ieskaņojumi ar Bavārijas Radio orķestri: G.Mālera 7. simfonijas, kā arī J.Haidna darbu iestudējumiem. Jāatzīmē, ka jau 2006. gadā M.Jansons ir bijis MIDEM Gada mākslinieka statusā.
Latvijas Mūzikas informācijas centrs MIDEM izstādes apmeklētājiem piedāvās informatīvu izdevumu ar kompaktdisku Music in Latvia 2009, kas veltīts mūziķiem – Rīgas vārda nesējiem (Sinfonietta Rīga, Rīgas Saksofonu kvartets, RIX Klavieru kvartets, Schola Cantorum Riga, Rīgas jauniešu kamerkoris KAMĒR…), kā arī komponistam Ādolfam Skultem, kuram pērn atzīmējām simtgadu atceri, un divkārtējai UNESCO ROSTRUM – starptautiskas raidorganizāciju sacensības uzvarētājai komponistei Santai Ratniecei. (kompaktdiskā ietverti Ādolfa Skultes, Santas Ratnieces, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras skaņdarbi, kurus izpilda Sinfonietta Rīga, Rīgas Saksofonu kvartets, RIX Klavieru kvartets, koris KAMĒR…, Latvijas Radio koris).
Izstādē tiks piedāvāts arī Ādolfam Skultem veltītais Mūzikas informācijas centra jaunizdevums ar 5. un 6. simfonijas vēsturiskiem ieskaņojumiem Aleksandra Viļumaņa vadībā, tāpat arī ceturtais sērijas Native Music/ Traditional/ Folk/ World-music/ LATVIA CD izdevums, kurš sniedz ieskatu nesen izdoto folkloras ieskaņojumu klāstā, ko sarūpējuši Upe tt, Lauska, Iļģi, Pasaules mūzika un Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecība. Latviešu jaunākās mūzikas ieskaņojumi ietverti izlasē New Music from Latvia<2009 (Latvijas Mūzikas informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību): M.Gribinčikas, Ē.Ešenvalda, G.Fridrihsona, A.Dzenīša, I.Breģes, S.Ratnieces, A.Vecumnieka, V.Šmīdberga, J.Karlsona un R.Dubras skaņdarbu fragmenti iezīmē šīsdienas latviešu laikmetīgās mūzikas ainavas aprises. Savukārt Latviešu simfoniskās mūzikas katalogs (1880-2008) – Latvijas Mūzikas akadēmijas, Mūzikas informācijas centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopdarbs angļu un latviešu valodā sniedz informāciju par Latvijas komponistu devumu - 144 autoru 1700 simfoniskās un vokāli simfoniskās mūzikas partitūrām no1880.gada – mūsu nacionālās simfoniskās mūzikas pirmsākuma līdz mūsdienām, tādējādi paverot ceļu intensīvākam latviešu mūzikas iestudēšanas procesam arī ārpus Latvijas.
Latvijas dalībnieku pārstāvniecību gadatirgū fina