Pašlaik ir zināmi vairāk nekā 300 medus veidu. Katrs no tiem atšķiras pēc garšas, krāsas, aromāta un, protams, pēc noderīgiem komponentiem. Latvijā visiecienītākais ir liepziedu medus.
Tomēr lietots tiek arī viršu un griķu medus, kastaņu un akāciju medus. Kurš medus palīdz cīnīties ar galvassāpēm un kurš - ar saaukstēšanos? Tomēr der atcerēties, ka medus ir produkts ar augstu kaloriju saturu, apmēram 300 kcal uz 100 gramiem. Medus var izraisīt zobu bojāšanos, ja pēc tā lietošanas neizskalo muti. Tāpat tas var izsaukt alerģisku reakciju.
Medus jau izsenis ir pazīstams kā līdzeklis visdažādākajām kaitēm. Pirmie pierādījumi, kur ir minēts medus, atrodami uz šumeru plāksnes (apmēram 4000 gadus vecas). Tajā minēts, ka medus tika izmantots gan kā dzeramās zāles, gan kā ziede.
Aristotelis (384. - 322 p.m.ē.) par dažādiem medus veidiem un iedarbību rakstīja, ka “gaišais medus ir laba smēre skrāpējošām acīm un rētām. Manukas medus ir iedarbīgs pret dažādām vēdera infekcijām”.
Viduslaikos visbiežāk medu izmantoja ādas brūcēm - griezumiem, skrāpējumiem, apdegumiem, tulznām. Tā laika aptiekāru pierakstos rakstīts, ka medum esot antibakteriālas īpašības, kas neļauj brūcei iekaist un radīt vēl lielāku kaitējumu. Medu izmanto peptisku čūlu un gastrīta ārstēšanā. Tika uzskatīts, ka medus var veicināt bojātās zarnu gļotādas atjaunošanos, stimulēt jaunu audu augšanu un darboties kā pret iekaisumā līdzeklis. Ir pierādīts, ka neapstrādāts medus satur lielu daudzumu veselīgu savienojumu, piemēram, flavonoīdus un citus polifenolus, kas var darboties kā antioksidanti, kas veicina iekaisuma simptomu samazināšanos.
Medus ir viena no retajām vielām, kura esot traukā, nekad nebojāsies. Tomēr tas reaģē uz aukstām temperatūrām kristalizējoties. Kristalizāciju var stimulēt arī sīkas ziedputekšņu, vaska vai propolisa daļiņas, un arī to klātbūtne var būt atkarīga no medus veida un pat no tā, kā medus ir bijis apstrādāts pārdošanai. Tomēr tas, vai medus kristalizēsies vai nekristalizēsies, būs atkarīgs arī no medus veida un cukura daudzuma.
Medus ar augstu fruktozes saturu var kristalizēties ļoti ilgu laiku, savukārt medus ar augstu glikozes saturu var kristalizēties ātrāk. Neapstrādāts, organisks, kristalizēts medus ir populārs un daudzu iecienīts, it īpaši, ja tas nav nekādā veidā karsēts, filtrēts vai ķīmiski apstrādāts.
Neapstrādāts, nefiltrēts medus var izkristalizēties dabiski, ātri un intensīvi. Tā kā tas ir nefiltrēts, tajā būs vairāk dabīgu vielu, piemēram, ziedputekšņu.
Dažkārt biškopji var piedāvāt šāda veida medu ar nolūku, bet dabiski apstrādājot - sablenderējot vienu daļu kristalizēta medus ar deviņām daļām šķidrā medus. Pēc tam maisījumu uzglabā 11 grādu temperatūrā. Tādā veidā medus kļūst maigāks, mīkstāks vai/un krēmīgāks.
Tomēr, ja medus ir kristalizējies, to vienmēr var uzsildīt uz pāris minūtēm un tas atkal pārvērtīsies par tādu, kāds tas bija iepriekš.
1.Medus ir vienīgais ēdiens pasaulē, kas viens pats spēj uzturēt cilvēka dzīvību. Ar 1 tējkaroti medus pietiek, lai cilvēka dzīvību uzturētu 24 stundas.
2.Uz pasaules pirmās monētas (Senajā Grieķijā) ir uzzīmēta bite. Arī 2018. gadā Latvijā izkalta Medus monēta, uz kuras attēlots bišu šūnu reljefs, kas iezīmē Latvijas kontūru.
3.Nosaukums “medus mēnesis” ir cēlies no tā, ka jaunie pāri auglībai izmantoja medu. Interesanti ir tas, ka Senajā Ēģiptē medus tika izmantots, lai tieši otrādi - izsargātos no bērna.
4.Kamenes ražo medu, tikai ne tādu, kā bites. Viņas nekrāj nektāru tā, kā to dara bites, tāpēc to medu īsti nemaz nevarētu uzskatīt par medu. Līdzīgi ir ar lapsenēm - ir tikai 17 lapseņu sugas, kuras taisa “medu”. Tomēr arī tas medus ir domāts tikai paša lapseņu pūžņa vajadzībām.
5.Bišu šūnas forma jeb sešstūris ir visefektīvākā forma dabā. Šāds raksts ļauj šūnām ievietoties bez tukšas vietas starp tām. Lai gan vasks ir plāns un smalks, sešstūra šūnu struktūra var izturēt milzīgu svaru.
6.Bites ir pastāvējušas jau vairāk nekā 100 miljonus gadus. Dažas senās ciltis uzskatīja, ka bites nāk no mirušu dzīvnieku ķermeņiem, bet citas - par Dievu zīmi. Piemēram, senie ēgiptieši bites uzskatīja par Saules dieva RA asarām. Senie grieķi bija rakstījuši, ka dievs Zevs tika radīts alā, kurā svētās bites viņu sargāja no Zeva tēva Krona.
7.Bites dzēliens ir indīgāks par kobras indi, tomēr tas tiek iedzelts tik mazās devās, ka būtu nepieciešami vismaz 3800 bišu dzēlieni, lai nogalinātu pieaugušu, veselīgu cilvēku. Tomēr bites nav agresīvas - tās uzbrūk tikai tad, kad viņas uzskata, ka stropam draud briesmas.
8.Viena bite savas dzīves laikā saražos medu tikai 1/12 daļu no tējkarotes. Viena kilograma medus saražošanai ir nepiecešams apciemot vairāk nekā 2 miljonus puķu, un 1 bite savas dzīves laikā (40 dienas) apceļo tikai apmēram 1000 puķu.
9.Biškopja tērpam ir jābūt baltam, jo bites naidīgi reaģē uz tumšām krāsām. Baltās krāsas tērps neļauj biškopim sakarst vasaras dienās un uz balta fona bites ir daudz vieglāk pamanīt.
10.Biškopība ir populārs hobijs starp slavenībām, ar to aizraujas Leonardo Di Caprio, Morgans Frīmens, Skārleta Johansone, Bon Jovi un pat Mišela Obama Baltajā namā lika ierīkot bišu stropu.
