Modes mākslinieks Reinis Ratnieks: tērpi ir manu sajūtu atspoguļojums

 
©F64

«Savulaik šuvēju skolā iestājos tāpēc, ka tur mācījās tikai meitenes – man likās diezgan eksotiski, ka tur nav neviena džeka,» smaida jaunais modes mākslinieks Reinis Ratnieks.

Sestdien Ķīpsalā Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 pasākumu ietvaros gaidāmas jauno modes mākslinieku konkursa Habitus Baltija 2014 un modes dizaina konkursa Dzintara avangards tērpu kolekciju skates, kurās savu radošo veikumu prezentēs 55 modes dizaineri no 12 valstīm. Reinis Ratnieks Habitus Baltija 2014 skolu konkursā jau otro gadu pēc kārtas izvirzīts pārstāvēt Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA).

Konkursa Habitus Baltija 2014 modes skatēs būs skatāmas 46 tērpu kolekcijas, kuras radījuši 50 modes mākslinieki no Baltkrievijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Slovākijas un Vācijas. Latviju šajā konkursā pārstāvēs septiņi jaunie modes mākslinieki – Eva Borherte, Signe Nasteviča, Marika Džule; skolu konkursā LMA pārstāvēs Reinis Ratnieks un Baiba Litiņa, savukārt Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) – Jeļena Aleksandravičūte un Vineta Afanasjeva.

Pirmoreiz Habitus Baltija laikā notiks modes dizaina konkurss Dzintara avangards, kurā dalību pieteikuši 20 modes mākslinieki. Konkursa skatē dizaineri no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Slovākijas un Vācijas – no valstīm, caur kurām senāk vēsturiski gāja Dzintara ceļš – prezentēs vienu avangardisku tērpu, kas simbolizē programmas Rīga 2014 tematiskās līnijas un iemieso Dzintara āderes idejas.

Pieredze un kontakti

«Studiju laikā piedalīties konkursos – tas jaunam māksliniekam ir ļoti labs atspēriens un arī nenovērtējams ieguvums, jo konkursos iegūtā pieredze un kontakti bieži ir vērtīgāki par saņemtajām balvām,» sapratis LMA Modes dizaina nodaļas students Reinis Ratnieks. Pērn pavasarī, ar savu kolekciju No tittled veiksmīgi pārstāvējis savu skolu konkursā Habitus Baltija 2013 (tajā piedalījās 44 jaunie modes mākslinieki no 14 valstīm), viņš ieguva iespēju piedalīties Krievijā prestižajā jauno modes mākslinieku konkursā Russian Siluet, kas rudenī notika Maskavā. Šis konkurss notiek reizi divos gados, un iespēju piedalīties tajā gūst tikai paši labākie – kopā ar Reini tajā startēja 60 jaunie modes mākslinieki no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Armēnijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm. «Tur man bija ne tikai lieliska iespēja iepazīt Krievijas modes vidi un smelties idejas, vērojot citu dizaineru veikumu, bet es arī ieguvu balvu – iespēju piedalīties Maskavas modes nedēļā, kas tagad, no 29. marta līdz 3. aprīlim, notiek Maskavā,» priecīgi stāsta jaunais modes mākslinieks. Mūsu saruna notika mirkli pirms viņa došanās uz Krievijas galvaspilsētu.

Uz Maskavu Reinis aizveda savu jauno kolekciju, kas vienlaikus ir arī viņa bakalaura darbs, šogad absolvējot LMA. Tur viņš rādīja kolekciju pilnībā, bet konkursā Habitus Baltija 2014 būs skatāma tās koncentrētā versija, jo katrs mākslinieks piedalīsies tikai ar pieciem tērpiem.

Atšķirībā no citiem māksliniekiem Reinis savas kolekcijas piedāvā bez nosaukumiem. «Man liekas, ka nosaukums kolekciju ierobežo, varbūt kādam pat sabojā priekšstatu, jo ir tajā ieraudzījis ko pavisam citu. Un es pat nedomāju, ka to, ko ielieku savā kolekcijā, iespējams noformulēt divos vārdos,» stāsta talantīgais jaunais modes dizainers, atklājot, ka viņa jaunajā kolekcijā ir gan vīriešu, gan sieviešu apģērbs. «Nekad iepriekš neplānoju, ko taisīšu, man galvenais, lai pats process sagādā prieku un arī rezultāts pašam patīk. Principā tas ir manu sajūtu atspoguļojums,» Reinis secina, piebilstot, ka tas gan nenozīmē, ka viņš pats savu apģērbu arī valkā. «Es zinu, kas man patīk, bet es to nekādā ziņā neasociēju ar sevi – ka es tā gribētu staigāt. Es sev apģērbu pērku veikalā,» viņš pavisam godīgi atzīstas, piebilstot, ka neizjūt vajadzību sevi izpaust ar apģērbu. «Pirms sāku nopietnāk nodarboties ar modi, nesapratu, kāpēc modes mākslinieki paši izskatās tik prasti. Tagad man liekas, ka arī pats dažreiz pēc bomža izskatos,» viņš nosmej, sakot, ka sev apģērbu pērk tikai tad, kad to patiešām vajag. «Kad mans vienīgais bikšu pāris galīgi saplīst, aizeju uz H&M un nopērku visvienkāršākās bikses – tās, kas vienkārši atbilst kaut kādiem maniem standartiem. Man pašam svarīgi, lai apģērbs īpaši neizceļas, bet lai ir ērti un varbūt nedaudz jocīgi. Jocīgumu jau var panākt visādi – vai ar apaviem, vai kaut ko uzlocīt vai savādāk uzvilkt. Piemēram, nevis savu izmēru, bet tādu, kas trīs reizes par lielu. Man vispār patīk oversize, jo tas ir gan ērti, gan interesanti izskatās.»

Pavisam nejauši

Tā noteikti bija nejaušība, ka Reinis ir kļuvis par modes dizaineru. Pabeidzis vidusskolu, viņš iestājās RTU, lai studētu enerģētiku un elektrotehniku. Tiesa, nokārtojis pirmo sesiju, viņš tur mācības vairs neturpināja, jo saprata, ka tas viņu neinteresē. «Kādu laiku pārdomāju dzīvi un tad pavisam netīšām iestājos šuvēju skolā Jaunciemā. Šodien tādas skolas vairs nav, bet savulaik tā esot bijusi krutākā šuvēju skola Padomju Savienībā – turp brauca cilvēki no visas Padomju Savienības, lai izietu augstākās kvalifikācijas kursus,» stāsta modes dizainers.

Taujāts, kā jauns puisis «pavisam netīšām» var iestāties šuvēju skolā, Reinis smejot atzīstas, ka meitenes pierunājušas. «Man tas likās diezgan eksotiski, ka tai skolā nemācās neviens džeks, tikai meitenes. Patiesībā tas laiks, ko pavadīju tai sieviešu sabiedrībā, bija diezgan interesants,» viņš atzīst, piebilstot, ka šai skolā divarpus gadu laikā ieguvis diplomus visās iespējamajās specialitātēs. «Tagad, uz to atskatoties, varu secināt, ka tur iemācījos tikai pašus pamatus, bet to, ko protu tagad, esmu iemācījies darbā, praksē. Man bija plāns bieži mainīt darbavietas, jo uzskatīju, ka tā daudz ko iemācīšos. Tā arī darīju, līdz satiku ļoti labus speciālistus, pie kuriem strādāju joprojām – šie cilvēki kādreiz strādājuši Rīgas Modeļu namā. Tieši viņi man visu ir iemācījuši,» apgalvo jaunais modes mākslinieks, sakot, ka studijas Mākslas akadēmijā bija vien loģiska evolūcija, kas vairāk vajadzīga pašapziņai.

Reinis vēl nezina, vai turpinās mācības maģistrantūrā. «Vispirms jāsaprot, kāpēc man tas būtu jādara. Nav jau lielas atšķirības – mācīties skolā vai ikdienas darbā. Es gribu darīt to, ko pats gribu. It kā jau skolā arī daru to, ko gribu, un tomēr studentam ir arī savi pienākumi. Varbūt vajag no tā mazliet atpūsties.»

Bez robežām

Atpūsties Reinim patīk arī kopā ar draugiem. Viņš diezgan daudz nodarbojas ar sportu – katru nedēļu spēlē basketbolu, vasarā aizraujas ar veikbordu, pludmalē spēlē volejbolu. «Man patīk izmēģināt visu, bez robežām,» saka jaunais modes mākslinieks, piebilstot, ka vasarā viņš labprāt brauc uz dažādiem mūzikas festivāliem un arī šovasar noteikti tā darīs.

Uz jauno modes mākslinieku konkursiem gan Reinis tuvākajā laikā neplāno doties. «Citi gadiem plāno kaut kur piedalīties, man viss notiek diezgan spontāni. Man, piemēram, arī nav milzīgu ambīciju nokļūt Parīzes modes nedēļā. Ja es līdz tam nonākšu dabiskā veidā, labi. Ja man ir jāiespringst un jāmēģina uzlēkt augstāk par savu pakaļu, tad man tas nav vajadzīgs. Protams, lai tiktu kaut kur tālāk, ir nepieciešams gūt kādu atzinību, jo pašam ir ļoti grūti gūt pārliecību, ka tas, ko tu dari, kādam patīk un ir vajadzīgs.»

Reinis atzīst: patiesībā nevis panākumi konkursos, bet tas, ka par tavu apģērbu kāds ir gatavs maksāt naudu un to arī valkāt, sniedz vislielāko gandarījumu. Taču ieraudzīt uz ielas kādu sevis radītā apģērbā gan esot ļoti savādi. «Ja vēl sanāk saskatīties, ir diezgan neveikla situācija – ko teikt? It kā neesam pazīstami, bet kaut kāda saikne tomēr mūs vieno... Jā, tas ir jocīgi.»