Pirmdien notikušā Eiropas Savienības (ES) sanāksme par bloka budžetu 2011.gadam beigusies bez panākumiem, dalībvalstīm nespējot panākt vienprātību.
"Vienošanās nav panākta," norādīja ES prezidējošās valsts Beļģijas preses pārstāvis, neskatoties uz 15 atsevišķiem mēģinājumiem kopš pagājušās ceturtdienas, kad ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) Budžeta padomes sanāksmē par bloka 2011.gada budžetu arī netika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP).
Parlamenta pārstāvji pārrunu neveiksmē vainoja "dažu valstu nepiekāpību" un mudināja ES dalībvalstu līderus atrisināt šo situāciju un panākt vienošanos līdz gada beigām.
Augsta līmeņa eiroparlamentārieši, kurus vadīja EP prezidents Ježijs Buzeks, pirmdien neatkāpās no savām prasībām, lai arī abas puses jau panākušas sākotnēju vienošanos par nākamā gada budžeta palielināšanu par 2,91%.
"EP nepieņem ECOFIN deklarāciju," pēc sanāksmes īsā paziņojumā pavēstīja ES diplomāts.
Savukārt kāda cita amatpersona norāda, ka pārrunu neveiksmīgs iznākums saistīts arī ar nespēju vienoties par elastību 2011.gadam, kurā paredzēts nodrošināt overdrafta veida fondus 3,4 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā, un atšķirīgiem uzskatiem par jauniem ES pašu finansējuma viediem, kuri varētu nest tiešus nodokļus dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tā kā pirmdien vienošanās netika panākta, Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar jaunu 2011.gada ES budžeta priekšlikumu.
Kā ziņots, ja līdz nākamā gada sākumam budžets nav pieņemts, katru mēnesi var tikt iztērēta viena divpadsmitā daļa no ES 2010.gada budžetā apstiprinātās summas.
ES budžets, kuru izstrādā Eiropas Komisija un savstarpējās diskusijās groza EP un ES Padome, tiek veidots vienam gadam un ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno viena gada laikā.
ES budžeta apjoms ir ierobežots, tas nevar pārsniegt - 1,23% maksājumu apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma un 1,31% saistību apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma, kā arī ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.
Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt (aptuveni 98%) veido dalībvalstu iemaksas jeb ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, piemēram, soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada.
ES Padome ir apstiprinājusi 2011.gada ES budžeta projektu, savukārt EP piedāvā grozījumus, kas paredz 143 miljardu eiro (100,5 miljardu latu) budžeta apjomu saistību apropriācijās un 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) maksājumu apropriācijās, kas ir attiecīgi par 1,3 miljardiem eiro (913,6 miljoniem latu) saistībās un par četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu) maksājumu apropriācijās lielāks budžeta apjoms nekā Padomes apstiprinātā nostāja.