Ukrainas kara 295. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:01]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 15. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.01. Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs sagaida jaunu Krievijas uzbrukumu Kijivai 2023.gada pirmajos mēnešos. Šādu viedokli Zalužnijs pauda ceturtdien publiskotā intervijā izdevumam "The Economist". Interviju viņš sniedza 3.decembrī.

"Ļoti svarīgs stratēģiskais uzdevums ir izveidot rezerves un sagatavoties karadarbībai, kas var notikt februārī, labākajā gadījumā martā un sliktākajā gadījumā janvāra beigās," sacīja Zalužnijs.

22.00. Ceturtdien, 15.decembrī, Krievijas okupanti veica kārtējo energokompānijas DTEK Energo masveida apšaudi, kā rezultātā tā tika atslēgta no elektroapgādes.

20.07. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs uzskata, ka Krievijas karaspēks gatavojas jaunai liela mēroga ofensīvai nākamā gada februārī.

19.33. ASV piemērojušas finanšu sankcijas vienam no Krievijas turīgākajiem oligarhiem un Kremļa uzticības personai Vladimiram Potaņinam, ceturtdien paziņojusi ASV Finanšu ministrija un Valsts departaments. Potaņinam sankcijas piemērojušas arī Lielbritānija un Kanāda.

18.43. Pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" piegāde Ukrainai atstās ietekmi uz Krievijas gaisa spēkiem, taču, ņemot vērā sistēmas dārdzību un darbības lauku, ukraiņiem būs rūpīgi jāizvēlas potenciālie mērķi, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. "Patriot" ir ļoti augsta precizitātes raķešu sistēma un darbojas pēc principa "viens šāviens, viens trāpījums". Šādam ierocim nonākot ukraiņu rokās, tas liks Krievijai mainīt stratēģiju, īpaši attiecībā uz gaisa spēku izmatošanu Ukrainas bombardēšanā, norādīja Graube.

18.06. Ukrainas bruņoto spēku vadība noraidījusi pamiera iespējamību laikā no Jaunā gada līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem. Ukrainas armijas ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Hromovs norādīja, ka Ukraina ievēros pilnīgu pamieru tikai tad, kad Ukrainas teritorijā vairs neatradīsies neviens okupants. Arī Kremlis paziņojis, ka svētku sezonā janvāra sākumā pamieru neplāno. Pašreiz situācija frontē nav daudz mainījusies, sacīja Hromovs.

17.40. Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs intervijā laikrakstam "The Economist" sacījis, ka krievi apmāca aptuveni 200 000 jaunu karavīru. Bruņoto spēku priekšnieks nešaubās, ka viņi dosies uz Kijevu.

16.20. Ukrainas Drošības dienests atzīmē, ka Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumā okupanti zaudē cerības pat austrumu frontē, kur koncentrējuši visvairāk spēku.

14.57. Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) ceturtdien paziņoja, ka Krievijā slēdzis pēdējos veikalus, pabeidzot savu aiziešanu no šī tirgus.

Uzņēmums jūlijā paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, ņemot vērā tās uzbrukumu Ukrainai.

14.20. EP deputāti pauž nožēlu par to, ka 90 gadus pēc holodomora Krievija atkal pastrādā briesmīgus noziegumus pret Ukrainas tautu.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamets atzīst, ka holodomors - ar padomju režīma apzinātu politiku mākslīgi izraisītais bads Ukrainā 1932. un 1933.gadā - ir genocīds pret Ukrainas tautu. EP deputāti nosoda šo rīcību, kuras rezultātā gāja bojā miljoniem ukraiņu, un aicina visas valstis un organizācijas, kas to vēl nav atzinušas holodomoru par genocīdu, to izdarīt.

13.10. Baltijas valstis un Polija ceturtdien bloķēja jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi Krievijai, jo Rietumeiropas valstis piedāvāja izņēmumu labības un mēslojuma eksportam, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Kā viņš pamatoja, izņēmumu iekļaušana var veicināt sankciju apiešanu.

"Ja tiktu radīts tik liels politiskais robs, ko atbalstītu visas ES valstis, es domāju, ka tas tiktu izmantots ne tikai šo konkrēto jautājumu risināšanai, bet varbūt pat lielai sankciju apiešanai," žurnālistiem Lietuvas Seimā teica ārlietu ministrs.

12.50. Krievijas karaspēks diennakts laikā Hersonas apgabalu apšaudījis 86 reizes, trīs cilvēki nogalināti, bet vēl 13 ievainoti, pavēstīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs.

Krievi Hersonas apgabala apdzīvotās vietas apšaudījuši ar artilēriju, daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām, tankiem, mīnmetējiem un droniem, platformā "Telegram" norādīja apgabala vadītājs.

12.20. ANO šogad sniegusi Ukrainai humāno palīdzību vairāk nekā 4,5 miljardu dolāru apjomā, brīfingā pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

11.50. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pēc sarunas ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentu Tomasu Bahu aicināja neļaut Krievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās.

"Kopš februāra Krievijas darbību rezultātā bojā gājuši 184 ukraiņu sportisti," sacīja Zelenskis. "Nevar palikt neitrālā pozīcijā, kad pašos pamatos tiek iznīcināta mierīgā dzīve un vispārcilvēciskās vērtības tiek ignorētas."

11.30. Baltkrievijas karaspēks un Baltkrievijā izvietotās Krievijas karaspēka vienības nav spējīgas īstenot sekmīgu uzbrukumu Ukrainas ziemeļiem, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.

11.00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 96 590 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 590 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2975 tankus, 5946 bruņutransportierus, 1943 lielgabalus, 406 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1644 bezpilota lidaparātus, 592 spārnotās raķetes, 4563 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 172 specializētās tehnikas vienības.

09.48. Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atlikt ikgadējo uzrunu Federālajai sapulcei norāda uz to, ka viņš nav pārliecināts par savām spējām formēt Krievijas informatīvo telpu uz pieaugošās kritikas fona, kas pret viņu tiek vērsta pēc iebrukuma Ukrainā, kārtējā izvērtējumā norāda ASV Kara studiju institūta analītiķi.

09.43. Latvijas Banka šodien izlaidīs Ukrainas cīņai par brīvību veltītu sudraba kolekcijas monētu "Ukrainas brīvībai".

09.19. Šodien plkst.18 tiks atklāta labdarības kampaņa "Ziemassvētku ekspresis: Latvija-Ukraina" bērnunamos mītošo Ukrainas bērnu atbalstam.

Daudziem bērniem Ukrainā šie svētki būs citādi, jo viņiem karš ir atņēmis gan vecākus, gan mājas. Biedrība "Tavi draugi" un vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" aicina sarūpēt Ziemassvētku dāvanas teju 400 bērniem Ukrainas bērnunamos, kā arī ziedot silto ziemas apģērbu, apavus, segas un spilvenus, ko īpašs Ziemassvētku ekspresis "Latvija-Ukraina" nogādās Ukrainā.

08.26. Lēmums par sarunu sākšanu ar Krieviju jāpieņem Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, nevis ASV, telekanālam CNN sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes oficiālais pārstāvis Džons Kērbijs. Viņš arī atzina, ka ASV sākotnējais vērtējums par to, cik ilgi turpināsies šis karš, bijis kļūdains.

08.03. Trešdien Ārlietu ministrija rīkoja Sankciju koordinācijas padomes desmito sēdi, kurā galvenā uzmanība tika veltīta sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju. Padomes priekšsēdētāja, Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce atgādināja, ka Eiropas Savienības turpina noteikt jaunas sankcijas pret Krievijas personām, taču īpaša uzmanība jāpievērš jau esošo sankciju efektīvai un vienveidīgai piemērošanai visā Eiropas Savienībā.

07.52. No šodienas līdz 15.janvārim Liepājas Universitāte (LiepU) aicina ziedot nepieciešamās mantas Liepājā dzīvojošajiem ukraiņiem un tiem, kas atrodas frontē.

Tiem, kas cīnās pret ienaidnieku Ukrainā, ir nepieciešamas gan parastās vilnas zeķes, gan pogājamās zeķes. Tās ieteicams adīt no tīras vilnas, pretējā gadījumā lielā karstumā tās var piekust pie miesas. Liepājā dzīvojošiem ukraiņiem ir nepieciešamas higiēnas preces, kā arī bieži tiek lūgti katli, pannas, galda un virtuves piederumi, kā arī bļodiņas. Aicinām ziedot kādu našķi, ko iespējams uzglabāt ilgāku laiku, ziemas apavus un ziemas apģērbu.

07.10. Polijas parlamenta apakšpalāta Seims atzinis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Kā teikts pieņemtajā paziņojumā, Krievija "sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības, starptautiskās tiesības un ANO Statūtus un virkni citu saistību", "uzbrūk citu valstu teritorijām, veic bruņotus uzbrukumus, kara noziegumus un genocīdu" un "nodarbojas ar naidīgu ekonomisko darbību", jo īpaši enerģētikas jomā.

01.59. Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāji šodien Eiropadomē diskutēs par aktuālo situāciju un reaģēšanu uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai.

Tāpat plānots pārrunāt, kā nodrošināt Ukrainai nepieciešamo finansiālo, militāro un humanitāro atbalstu ziemas pārvarēšanai. Paredzamas diskusijas par iespējām Krievijas iesaldētos aktīvus izmantot Ukrainas rekonstrukcijai un Krieviju saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.

01.49. Eiropas Parlaments šodien debatēs par humāno situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.

00.10 Rīgas dome vakar atbalstīja 200 000 eiro piešķiršanu Ukrainas pilsētai Mikolajivai.Minēto jautājumu rosināja opozīcijas deputāts Juris Radzevičs (GKR). Sākotnēji Radzevičs aicināja atbalstīt līdzekļu piešķiršanu dīzeļģeneratoru iegādei, bet vēlāk rosināja to mainīt uz atbalstu ar mērķi iegādāties Mikolajivas pilsētas uzņēmuma MKP "Mykolaivvodokanal" ūdensvada avārijas remontbrigādēm nepieciešamo speciālo transportu, aprīkojumu un materiālus nolūkā atjaunot ūdensapgādes tīkla darbību.