Grib samazināt virsstundu apmaksas apmēru

© Depositphotos

Labklājības ministrija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā.

Viens no tiem paredz darbinieku virsstundu apmaksas samazināšanu. Raidījumā "Uz līnijas" Andrim Bitem, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam tika taujāts - kāpēc LDDK virza likumprojektu par darbinieku virsstundu apmaksas samazināšanu?

"Tāpēc, ka ir tikai četras valstis pasaulē, kurā ir esošais regulējums - apmaksa 100% apmērā. Šīs valstis ir Latvija, Baltkrievija, Krievija. Ceturto aizmirsu. Šāda apmaksa nav dzīvotspējīga. Uzņēmumi izvairās no tā un vienojas ar darbinieku par citu apmaksas formu. Mēs piedāvājam darba devējiem pašiem ar darbiniekiem vienoties, piemēram, par 30% vai 50% apmaksu," norāda A. Bite.

Darba devēju organizāciju uzstādījums pielāgot virsstundu darba apmaksu reālajai ekonomiskajai situācijai ir daudzkārt izskanējis.

Darba devēji norāda, ka tas varētu pozitīvi veicināt patiesu darba stundu uzskaiti un atstāt ietekmi uz aplokšņu algu un ēnu ekonomikas samazinājumu. “Šobrīd Darba likumā noteiktais virsstundu darba apmaksas apmērs, it īpaši salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir pārāk augsts un negatīvi ietekmē gan konkurētspēju, gan darba devēju izdevumus, ja objektīvu apsvērumu dēļ nepieciešams veikt virsstundu darbu,” kā pamatojums piedāvātajām izmaiņām regulējumā norādīts likumprojekta anotācijā.

Samazināt virsstundu apmaksas apmēru patlaban ir iespējams, tikai noslēdzot vispārsaistošu ģenerālvienošanos, ja tā vienlaikus paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktā minimālā standarta, ziņo lvportals.lv.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Svarīgākais