Piebalgs: noguldījumi būs drošāki

Līdz ar Eiropas vienotās banku uzraudzības sistēmas izvedi būs drošāki noguldījumi, jo būs vēl viena pārraudzības sistēma, kas varēs kontrolēt izmaiņas atsevišķās bankās. Tā Eiropas Savienības līderu panākto vienošanos par vienoto banku uzraudzības sistēmu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes komentēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

No patērētāju viedokļa labs solis būšot arī noguldījumu apdrošināšana.

Atbildot uz jautājumu, kā šāda sistēma būtu palīdzējusi, ja būtu sākusi darboties pirms AS "Latvijas Krājbanka" kraha, Piebalgs skaidroja, ka joprojām saglabājas nacionālā banku uzraudzība. Tomēr ir dati, kas no sistēmas nonāktu Latvijas centrālajā bankā, un, iespējams, ka centrālā banka būtu redzējusi, ka kaut kas jau vairs nav kārtībā ar kapitāla pietiekamību vai kautko citu un varētu reaģēt ātrāk.

Kā norādīja Piebalgs, Eiropas Savienības līderu apspriestās Banku savienības pamatmērķis ir novērst situācijas, kad krīzē nonākušas bankas jāglābj ar nodokļu maksātāju naudu, kā tas ir patlaban. Līdz ar Banku savienības izveidi, ja banku sistēmā būs krīze, būs speciāla institūcija, kas glābs bankas. Līdz ar to nodokļu maksātājiem nebūs jāiegulda sava nauda un valsts parāds nepalielināsies.

Kā ziņots, nākamā gada laikā varētu sākt darboties vienotā banku uzraudzības sistēma. Eiropas Savienības (ES) valstu līderi paziņojuši, ka par par vienoto bankas uzraudzības likumdošanas regulējumu jāvienojas līdz nākamā gada 1.janvārim. Eiropadome ir apstiprinājusi galvenos principus, un tagad jāstrādā, lai pabeigtu vienošanās par tiesisko regulējumu līdz gada beigām.

Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs uzsvēra, ka Eiropas Centrālajai bankai, kas uzņemsies banku uzraudzību, jābūt skaidri nodalītiem uzraudzības funkcijām no monetāriem pienākumiem. Vienlaikus vienotai banku uzraudzībai jābūt iekļaujošai un pārredzamai, proti, visas dalībvalstis aicinātas tai pievienoties.

Savukārt banku tiešā rekapitalizācija tieši, izmantojot Eiropas Stabilitātes mehānismu būs iespējama, kad būs izveidota efektīva vienotā banku uzraudzības sistēma.

Ekonomika

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.

Svarīgākais