Pašlaik apturētie Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi Latvijai varētu tikt atjaunoti tuvāko mēnešu laikā, šodien pēc tikšanās apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (V) un Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johaness Hāns.
Dombrovskis stāstīja, ka Latvija ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijā pasākumu plānu, kurā sniegta informācija par to, kā Finanšu ministrija kā vadošā iestāde pārrauga starpniekinstitūcijas. Savukārt aprīlī Latvija iesniegšot arī revīzijas iestādes ziņojumu par esošo situāciju.
Valdības vadītājs norādīja, ka lielākās problēmas ir ar to, ka Eiropas Savienība ir pastiprinājusi uzraudzības kontroli pār fondu apguvi dalībvalstīs. Latvijai šī situācija nav nekas ārkārtējs, viss tiek risināts, un maksājumi varētu tikt atjaunoti līdz vasarai.
Arī Hāns prognozēja, ka šajā jautājumā varētu būt drīzi risinājumi. Maksājumu apturēšanu Latvijai nevajadzētu uztvert kā kaut ko ļoti ārkārtēju, jo līdzīgi maksājumi esot apturēti kopumā 20 dalībvalstīs ap 100 ES fondu programmās.
Ar Hānu šodien tikās arī finanšu ministrs Andris Vilks (V), lai runātu par ES fondu ieviešanu Latvijā pēc 2013.gada un atkārtoti paustu, ka Latvija nav mierā ar EK priekšlikumu ierobežot ES fondu finansējuma jeb Kohēzijas politikas griestus, kas Latvijai nozīmētu apmēram viena miljarda eiro samazinājumu.
"Latvija ir paveikusi milzīgu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos un prognozēs. Taču vienlaikus Latvijas attīstības līmenis ir 51% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja, un Latvija ierindojas mazāk attīstīto ES reģionu kategorijā, kas ir Kohēzijas politikas galvenā mērķauditorija," uzsvēris Vilks.
Ministrs norādījis, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas jeb ES fondu griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm) ir netaisns pret Latviju, jo ES fondu finansējums vismaz līdzšinējā perioda apmērā Latvijai ir vitāli nepieciešams arī nākamajā 2014.-2020.gada periodā, ņemot vērā, ka ir gandrīz vienīgais finansējuma avots ekonomikas izaugsmei un attīstībai, kā arī nacionālo mērķu sasniegšanai.
Savukārt Hāns norādījis, ka diskusija par EK priekšlikumu jāturpina ar ES dalībvalstīm, atceroties, ka vienošanās būs jāpanāk arī ar Eiropas Parlamentu. Reģionālās politikas komisārs atzinīgi novērtējis Latvijas patstāvīgo rīcību ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā, atzīstot, ka Latvijai ir pamatoti argumenti sarunās par Latvijai pieejamo finansējumu nākošajam plānošanas periodam.
Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos ES Padomei, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.
LETA jau ziņoja, ka janvāra beigās Eiropas Komisija (EK) uz laiku apturēja Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".
EK informējusi Latviju par to, ka Finanšu ministrijai kā fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par fondu līdzekļu izlietojumu.