ES uzspiestās ekonomiskās spuldzes nav ekoloģiskas
Eiropas Savienība (ES) spiež patērētājus atteikties no kvēldiegu spuldzēm, to vietā mudinot izvēlēties ekonomiskās spuldzes, jo tās patērējot mazāk elektrības un kalpojot ilgāk.
Diemžēl tās ir ne tikai dārgākas un nesmukākas par parastajām kvēldiegu spuldzēm, bet, izmestas atkritumos, arī videi daudz bīstamākas, jo satur dzīvsudrabu.
Kopš vakardienas tirgotāji visā ES, tajā skaitā Latvijā, vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 100 vatu un jaudīgākas kvēldiegu spuldzes. Tas gan nenozīmē, ka šobrīd veikalos ir aizliegts pārdot šādas spuldzes. Tirgotāji tikai vairs nedrīkst iepirkt jaunus krājumus pārdošanai. Nākamā gada 1. septembrī stāsies spēkā aizliegums iepirkt tirdzniecībai 75 vatu kvēldiegu spuldzes, 2011. gada 1. septembrī – 60 vatu un 2012. gada 1. septembrī arī 25 un 40 vatu kvēldiegu spuldzes. Visticamāk, vēl pāris gadus veikalos šīs spuldzes varēs iegādāties, taču pienāks brīdis, kad to vairs nebūs. Šo spuldžu vietā ES mudina izvēlēties ekonomiskās spuldzes – tās tērējot mazāk enerģijas un kalpojot ilgāk. Piemēram, iegādājoties 9 vatu ekospuldzīti, tā spīdot tikpat spoži kā 40 vatu spuldze un kalpojot sešus gadus, tiesa, ar nosacījumu, ka to dienā lieto 2,7 stundas. To nerekomendē izmantot vietās, kur elektrība tiek ieslēgta uz īsu brīdi, un aizliedz lietot slēgtos kupolos. Lielāko daļu spuldžu nedrīkst lietot arī lampās, kas darbojas ar gaismas vai laika releju vai kurās iespējams mainīt apgaismojuma intensitāti. Tiesa, ekonomisko spuldžu ražotāji izgatavo arī spuldzes šādiem mērķiem un veikalos ir nopērkamas arī apaļas un svečveida ekonomiskās spuldzes, tikai to cena ir vēl augstāka nekā caurulīšu spuldzei.
Drauds videi?
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris uzskata, ka videi draudzīgākas ir ekonomiskās spuldzes. "Ekonomiskām jeb energoefektīvām spuldzēm ir ilgāks kalpošanas laiks, kā arī mazāks elektroenerģijas patēriņš, tāpēc arī valstij jānodrošina mazāki elektroenerģijas apjomi. Energoefektīvās spuldzes ir nozīmīgas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā," Neatkarīgajai skaidroja R. Bebris.
Tomēr, ja šīs spuldzes, kas satur dzīvsudrabu, tiek izmestas atkritumos vai nonāk apkārtējā vidē, tās ir kaitīgākas nekā parastās kvēldiegu spuldzes.
"Dienasgaismas spuldzes ir bīstamie atkritumi, jo satur dzīvsudrabu, kas ir toksisks un mutagēns, uzkrājoties organismā, tas bojā aknas, rada smadzeņu darbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas bojājumus. Tāpat tas negatīvi ietekmē šūnu dalīšanos un var izraisīt alerģiju," teikts biedrības Latvijas zaļā josta izveidotajā mājaslapā www.atkritumi.lv.
Obligāti jānodod
Atšķirībā no kvēldiegu spuldzēm un halogēnspuldzēm, kas tiek uzskatītas par videi relatīvi nekaitīgākām, ekonomiskās spuldzes sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tās ir jānodod speciālās atkritumu savākšanas vietās. Lai gan Latvijas iedzīvotāji nav čaklākie atkritumu šķirotāji un arī izlietotās baterijas diemžēl biežāk nonāk atkritumu grozā nekā tiek vestas nodot uz speciāliem pieņemšanas punktiem, Vides ministrijai nav bažu, ka pāreja uz ekonomiskām spuldzēm radīs draudus videi.
"Dienasgaismas spuldzes ir uzskatāmas par elektriskām un elektroniskām iekārtām. Jau kopš 2006. gada 1. jūlija personas, kuras pirmo reizi Latvijā pārdod šādas spuldzes, maksā dabas resursu nodokli vai arī izveido šādu spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tajā skaitā arī savākšanas vietas šādām spuldzēm. Latvijā darbojas arī SIA Lampu demerkurizācijas centrs, kurš nodarbojas ar dienasgaismas spuldžu pārstrādi un dzīvsudraba atdalīšanu. Minētais komersants pārstrādā arī Lietuvas un Igaunijas dienasgaismas spuldzes. Jāatzīmē, ka dienasgaismas spuldzes galvenokārt tiek izmantotas rūpniecības uzņēmumos (it īpaši tekstilrūpniecībā), kā arī skolās, medicīnas iestādēs un citās sabiedriskās vietās, bet mājsaimniecībās šādas spuldzes nav īpaši izplatītas. Tā kā Latvijā saistībā ar dabas resursu nodokļa piemērošanu ir izveidojusies efektīva šo spuldžu savākšanas un pārstrādes sistēma, uzskatām, ka minētā sistēma nodrošinās arī iedzīvotāju radīto izlietoto spuldžu savākšanu," Neatkarīgajai skaidroja Vides ministrijas atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa.
Pie tirdzniecības centriem
Spuldžu nodošana iedzīvotājiem ir bez maksas. Spuldzes var nodot lielākajās pašvaldībās, kā arī atsevišķās tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas elektriskās un elektroniskās iekārtas, Neatkarīgajai uzsvēra SIA Ekogaisma direktors Ivars Mulareks. Pēc viņa teiktā, piemēram, Rīgā, ekonomiskās spuldzes tāpat kā sadzīves elektrotehniku var nodot pie tirdzniecības centriem Spice, Mols, Alfa.
SIA Ekogaisma ir Eiropas Spuldžu ražotāju federācijas dibināta organizācija, kas nodrošina izlietoto spuldžu savākšanas un pārstrādes norisi Latvijā. Ekogaisma ir lielākais, taču ne vienīgais uzņēmums, kas nodarbojas ar spuldžu savākšanu. To dara arī Latvijas Zaļais punkts, Zaļā josta, Latvijas elektronikas apsaimniekošana un citi.
SIA Ekogaisma rīcībā nav informācijas, cik ekonomisko spuldžu Latvijas iedzīvotāji ir nodevuši līdz šim, jo uzņēmums savāc spuldzes ne tikai no fiziskām, bet arī no juridiskām personām un lielāko daļu spuldžu nodod tieši uzņēmumi, nevis privātpersonas. Kopumā pērn uzņēmums savācis 650 000 spuldžu. Pēc I. Mulareka aplēsēm, no šā daudzuma varbūt 10–15 procenti ir bijušas mazās energoefektīvās spuldzes.
Par to, vai visas izlietotās ekonomiskās spuldzes tiešām tiek nodotas, lai pēc tam pārstrādātu, viņš šaubījās. Taču nevarot arī apgalvot, ka visas tiekot izmestas atkritumos.