No pētījumiem zināms, ka cilvēka izskats var paredzēt viņa vārdu. Tagad zinātnieki nolēmuši sīkāk izprast šīs saiknes būtību un noskaidrot, vai cilvēkiem jau no dzimšanas raksturīgie sejas vaibsti nosaka, kā viņus nosauks vecāki, vai arī viss notiek pretējā secībā.
Ar gadiem seja mainās tādā veidā, ka tas sāk labāk atbilst nosaukumam un atspoguļo ar to saistītos sociālos stereotipus, raksta naked-science.
Izraēlas zinātnieku grupa no Jeruzalemes Ebreju universitātes un Reihmana universitātes apņēmās pārbaudīt, vai izskats ietekmē personas vārdu vai, drīzāk, gluži pretēji. Viņu pētniecisko darbu nesen publicēja zinātniskais žurnāls “Proceedings of the National Academy of Sciences.”
Pētnieki veica virkni eksperimentu ar cilvēkiem un testus, izmantojot mašīnmācīšanās sistēmu. Pirmajos divos posmos, kuros piedalījās 193 un 363 cilvēki, tostarp pieaugušie un bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem, zinātnieki lūdza pētāmajiem izmantot cilvēku, tostarp bērnu un pieaugušo, seju fotogrāfijas, lai noteiktu viņu vārdus, izvēloties kādu no piedāvātajām vārda iespējām.
Rezultātā izrādījās, ka abu vecuma grupu subjekti diezgan bieži korelēja pieaugušo sejas ar saviem vārdiem, un pareizo atbilžu skaits pārsniedza nejaušās minēšanas līmeni.
Veicot eksperimentu ar bērnu fotogrāfijām, dalībnieki daudz retāk pareizi norādīja attēlā redzamās personas vārdu.
Rezultātus zinātnieki uzskatīja par apstiprinājumu savai hipotēzei par “pašpiepildošā pareģojuma” efektu, saskaņā ar ko cilvēka seja ilgstoši mainās, iegūstot līdzīgas iezīmes cilvēkiem ar tādu pašu vārdu.
Jaunā zinātniskā darba autori vēlāk iesaistīja mākslīgo intelektu (AI). Izmantojot mašīnmācīšanās sistēmu, viņi analizēja lielu datu kopu ar cilvēku sejām un viņu vārdiem. Rezultātā izrādījās, ka tiem, kuriem ir vienādi vārdi, ir vairāk līdzīgu iezīmju nekā tiem, kuriem ir dažādi vārdi. Tāpat kā iepriekšējās eksperimentu sērijās, šis efekts tika novērots tikai pieaugušajiem, bet ne bērniem.
Visbeidzot, lai pārliecinātos, ka izmaiņas, kuru dēļ cilvēka izskats sāk vairāk atbilst viņa vārdam, notiek ne tikai bioloģiskās novecošanas, bet arī sociālā aspekta ietekmē, zinātnieki veica vēl vienu pārbaudi.
Izmantojot digitālo apstrādi, viņi "novecināja" bērnu fotogrāfijas no pirmās testu sērijas, lai cilvēki tajās izskatītos kā pieaugušie. Iegūtie attēli tika sajaukti ar īstu pieaugušo fotogrāfijām, un pēc tam subjektiem tika lūgts noteikt šo cilvēku vārdus. Ja dalībnieki pareizi norādīja īstu pieaugušo vārdus ar varbūtību, kas lielāka par minēšanas līmeni, tad ar mākslīgi novecotām sejām pareizie “trāpījumi” biežāk bija nejauši.
Turklāt, tāpat kā iepriekšējā posmā, apstrādātie attēli tika ielādēti mašīnmācīšanās sistēmā. Šoreiz vārdabrāļu ārējā līdzība izrādījās mazāk izteikta nekā tad, kad AI analizēja īstu pieaugušo fotogrāfijas. Tas apstiprināja sociālā aspekta svarīgo lomu, jo pretējā gadījumā cilvēkiem ar vienādiem vārdiem mākslīgi vecinātās fotogrāfijās būtu vairāk kopīgu iezīmju.
Lasi vēl: Dzirdot pazīstamu runu, smadzenes milisekundēs pārslēdz uzmanību
"Visi pieci eksperimenti atbalsta ideju, ka pašpiepildošs pravietojuma mehānisms ir pamatā saistību starp cilvēku vārdiem un sejas vaibstiem. Tas nozīmē, ka vismaz daļu no izskata izmaiņām laika gaitā ietekmē stereotipi un cerības, kas saistītas ar sociālo apzīmējumu - vārdu, kas dots dzīves sākumā, " secināja pētnieki.
