Ejot cauri pilsētai, visapkārt atskan simtiem skaņu: mašīnas, mūzika, pūļa rūkoņa. Tomēr, tiklīdz jūs dzirdat runas skaņas, dzirde nekavējoties pārslēdzas – un jūs klausāties citādāk. Merilendas štata zinātniekiem izdevies atklāt smadzeņu mehānismu, kas ir atbildīgs par šo parādību.
Neirozinātnieki ir atklājuši, ka, dzirdot skaņas valodā, ko mēs saprotam, mūsu smadzenes reaģē citādāk nekā tad, kad dzirdam citas skaņas vai cilvēkus, kas runā valodās, ko nezinām. Kad kāds runā zināmā valodā, mūsu smadzenes uzreiz pārslēdzas, lai apstrādātu runas skaņas, pārvēršot tās vārdos.
Jaunajā rakstā, kas publicēts žurnālā “Current Biology”, pētnieki no Merilendas kartēja smadzeņu apgabalu, kur neironi pārslēdzas no cilvēka runas skaņu apstrādes uz noteiktas valodas skaņu apstrādi, un noteica šā procesa ātrumu.
"Kad mēs dzirdam kādu runājam, izmaiņas tajā, kā mūsu smadzenes apstrādā ienākošās skaņas, sākas pārsteidzoši agri. Tas notiek gandrīz tiklīdz lingvistiskā informācija kļūst pieejama ausij,” saka profesors Džonatans Z. Saimons, viens no pētījuma autoriem.
Runas uztveres laikā dzirdes garoza analizē sarežģītus akustiskos modeļus, lai noteiktu vārdus, kas nes lingvistisku vēstījumu. Daļēji tas ir tik efektīvi, jo mēs paredzam, ko dzirdēsim, jo mūsu dzimtā valoda mums ir vistuvākā.
Lasi arī: Uzziniet, vai esat darbaholiķis
Tiek uzskatīts, ka šis process, kas notiek smadzeņu augšējās temporālās daivas abās pusēs, ietver starpposma, fonētisko skaņas līmeņu atpazīšanu.
Pētnieki no Merilendas savā darbā salīdzināja un analizēja to dalībnieku nervu darbību, kuri klausījās stāstītāju. Zinātnieki izmantoja magnetoencefalogrāfiju (MEG) tehnoloģiju, kas mēra un vizualizē magnētiskos laukus, ko rada elektriskā aktivitāte smadzenēs. Objekts parasti atrodas zem MEG skenera vai tā iekšpusē, kas atgādina fēnu un satur magnētisko sensoru masu.
Pētījums parādīja, ka smadzenes ātri atpazīst zilbes, un pāreja no vienkāršas akustiskās informācijas apstrādes uz lingvistisko informāciju notiek gandrīz acumirklī.
Smadzenēm ir jāseko līdzi cilvēkiem, kas runā apmēram trīs vārdus sekundē, atdalot runu no citām skaņām aptuveni vienu sekundes desmitdaļu pēc tam, kad skaņa ir uztverta ar ausi.
Pētnieki arī atklāja, ka cilvēka smadzenes spēj selektīvi apstrādāt nepieciešamās skaņas trokšņainā vidē. Pēc “kokteiļu ballītes” efekta radīšanas (spēja atpazīt balsis starp troksni un koncentrēties uz vienu sarunu aizņemtā vidē), dalībniekiem tika dots norādījums koncentrēties uz vienu balsi un mēģināt ignorēt citu. Izrādījās, ka brīvprātīgo smadzenes pārstāja apstrādāt nevajadzīgu runu vārdu formu noteikšanas līmenī.
Šis pētījums veido pamatu turpmākiem pētījumiem par to, kā mūsu smadzenes interpretē skaņas kā vārdus un kā un kad smadzenes izlemj, kurš vārds tiek izrunāts. Ir pierādījumi, ka smadzenes faktiski izsijā visas pieejamās iespējas, taču vēl nav precīzi zināms, kā tās veiksmīgi sašaurina izvēli līdz vienam vārdam un saista to ar sarunas nozīmi.
