Dzirde

Eksperti uzsver, ka pašrunāšanās ir dabiska un veselīga stratēģija, ko izmanto lielākā daļa pieaugušo. Lai gan sabiedrībā joprojām pastāv stereotips, ka sarunas pašam ar sevi liecina par psihes traucējumiem, realitātē daudzi cilvēki, paliekot vieni, sāk skaļi verbalizēt savas domas — un tas ir normāli, vēsta “Huffpost”.

Skaja van Rensburga, 21 gadu veca, no Vinsfordas Češīras grāfistē gandrīz sešus gadus bija praktiski nedzirdīga - tas viss sava ieraduma dēļ tīrīt ausis ar vates kociņiem. Par vates kociņu bīstamību raksta “Mirror”.

Dzirde ir viens no cilvēka būtiskākajiem resursiem – tā nodrošina saziņu, telpisko orientāciju un apkārtējās vides uztveri. Spēja dzirdēt ļauj izbaudīt dabas skaņas, tuvinieku balsis un mūziku, kā arī savlaicīgi atpazīt potenciālus apdraudējumus. Vienlaikus dzirde ir viegli ievainojama, un tās bojājumi nereti ir neatgriezeniski, tāpēc profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir izšķiroša nozīme.

Noteiktu pārtikas produktu iekļaušana uzturā var palīdzēt samazināt troksnis nepatīkamu troksni ausīs, atklājuši zinātnieki no Apvienotās Karalistes. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā BMJ Open, konstatēts, ka regulāra augļu, šķiedrvielu, piena produktu un kofeīna lietošana var pozitīvi ietekmēt cilvēku, kas cieš no šīs slimības, stāvokli.

Bieža troksni slāpējošu austiņu lietošana var negatīvi ietekmēt dzirdi. Pētījumi liecina, ka, pastāvīgi valkājot aktīvās troksni slāpējošās austiņas, var tikt noslogota nervu sistēma, kas ir atbildīga par skaņas apstrādi.

Lai pievērstu uzmanību dzirdes veselības nozīmei un tās pieejamībai, SIA "LNS Surdotehniskās palīdzības centrs" šodien nodrošinās bezmaksas dzirdes pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī piedāvās klātienes un attālinātas speciālistu konsultācijas visā Latvijā, informē centrs.

Ejot cauri pilsētai, visapkārt atskan simtiem skaņu: mašīnas, mūzika, pūļa rūkoņa. Tomēr, tiklīdz jūs dzirdat runas skaņas, dzirde nekavējoties pārslēdzas – un jūs klausāties citādāk. Merilendas štata zinātniekiem izdevies atklāt smadzeņu mehānismu, kas ir atbildīgs par šo parādību.

Spēja redzēt, spēja dzirdēt un spēja staigāt. Tās ir maņas, pēc kurām alkst ikviens pasaules iedzīvotājs. Toties diemžēl ir indivīdi, kuri dažādu apstākļu pēc šajā pasaulē ir nākuši ar dzirdes traucējumiem vai gadu gaitā to pazaudējuši.

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr ir vairāki dzīvesveida paradumi, kas mēdz bojāt dzirdi.

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr, rūpējoties jau preventīvi par savu dzirdes veselību, farmaceite Mārīte Šukele aicina pievērst uzmanību septiņiem aizvien bieži sastopamiem dzīvesveida paradumiem, kas mēdz bojāt dzirdi.

Problēmas ar dzirdi, paliekot vecākiem, nav nekas neparasts. Tomēr reizēm pie vainas var nebūt novecošanās, bet gan citi apstākļi, kuros vainot nevaram nevienu citu, kā mūs pašus. Reizēm pat īsti neapzinoties mēs paši kaitējam savai dzirdei.

Kādi faktori var ietekmēt dzirdi un kas jāievēro, lai nerastos dzirdes traucējumi, padomus stāsta sertificēta farmaceite Mārīte Šukele.

Kamēr par attālinātā darba ietekmi uz redzi, muskuļu saspringumu un muguras veselību dzirdam daudz un varam viegli nojaust to arī paši, tad par dzirdes veselību šajā saistībā tiek runāts retāk.

Ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju 2050.gadā būs dzirdes problēmas, otrdien brīdināja Pasaules Veselības organizācija (PVO), aicinot uz papildus investīcijām šo problēmu profilaksē un ārstēšanā.

No tehnoloģiju straujās attīstības ieguvēji ir arī cilvēki, kuriem nepieciešamas dzirdes palīgierīces, jo ražotāji piedāvā arvien jaunus risinājumus, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Kāds autovadītājs novērojis situāciju Ventspilī, kur jauni vīrieši staigā gar automašīnām un lūdz ziedot naudu it kā dzirdes traucējumu ārstēšanai. Tā ir krāpšana vai palīdzība patiesi ir nepieciešama?

Ar iedzīvotāju un mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) atbalstu Latvijas Bērnu dzirdes centrs šodien saņēma Baltijā unikālu diagnostikas iekārtu – “Neuro-audio” iekārtu. Tā turpmāk nodrošinās iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.

Dzirdes pasliktināšanās, gadiem ejot, ir tipiska parādība, kuru ir vērts laikus atklāt, lai varētu saņemt palīdzību. Statistika liecina, ka 50–60 gadu vecumā pavājināta dzirde ir aptuveni 20% cilvēku, 60–70 gadu vecumā – ap 30%, bet, pārkāpjot 70 gadu slieksni, šī problēma ir jau 40% cilvēku.

Kāda Ķīnas iedzīvotāja vairs nedzird vīriešu balsis retas slimības dēļ, raksta Daily Mail.