7 paradumi, kas negatīvi ietekmē dzirdes veselību

© pexels.com

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr, rūpējoties jau preventīvi par savu dzirdes veselību, farmaceite Mārīte Šukele aicina pievērst uzmanību septiņiem aizvien bieži sastopamiem dzīvesveida paradumiem, kas mēdz bojāt dzirdi.

pexels.com

1. Visu dienu salīcis pie datora

Lai arī šķiet, ka dzirdei ar sēdošu darbu nav nekādas saistības, patiesībā - ir gan! Sēžot nepareizā pozā, tiek pārslogota kakla un plecu daļas muskulatūra, ar laiku izraisot problēmas arī kakla daļas skriemeļos, kā arī apgrūtinot asins piegādi nervu receptoriem ausī. “Ergonomiski nepareiza darba vide var kļūt par iemeslu, kādēļ parādās sūdzības par džinkstēšanu ausīs, bet ar laiku attīstās dzirdes traucējumi. Ja mugurkaulā asinsrite tiek traucēta, agri vai vēlu cietīs arī dzirde. Tāpēc, ja visa diena jāpavada sēžot pie datora, tad noteikti nepieciešams parūpēties par ergonomiski iekārtotu darba vidi. Sēdoša darba darītājiem vajadzētu arī atcerēties, ka ik pa laikam jāpieceļas no krēsla, lai izvingrotos, izkustētos, jo tas nepieciešams, lai uzlabotos asinsrite,” iesaka farmaceite.

pexels.com

2. Dievinu klausīties mūziku skaļi!

Lai troksnis (vienalga, vai tas saistīts ar darba vidi vai skaļu mūziku) nekaitētu dzirdei, skaļums nedrīkst pārsniegt 85 decibelus (dB). Dažkārt speciālisti iesaka rīkoties vienkārši - pat klausoties mūziku dažādās ierīcēs, nekad nevajadzētu pārsniegt 60 % no maksimālās pieļaujamās skaņas, ko ierīce piedāvā. “Ja mūziku vēlas klausīties audio austiņās, labāk izvēlēties tādas, ko var uzlikt virsū ausīm nevis tās, kuras jāievieto ausī. Jārēķinās, ka, izmantojot ausīs liekamās austiņas, arī skaņas līmenis tajās vienmēr būs lielāks,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Mūziku, kas skaļāka par 100 dB, nav ieteicams klausīties ilgāk par 15-20 minūtēm dienā, lai tā nebojātu dzirdi, bet ausīm vistīkamākais skaļums ir tāds, kas nepārsniedz normālas sarunvalodas skaļumu (35-70 dB). “Trokšņaina vide bojā dzirdes nervu receptorus. Pēc apmeklēta koncerta dzirde pakāpeniski atjaunojas. Lai tas notiktu veiksmīgāk, pēc koncerta ieteicams ausis palutināt ar pāris stundām klusuma. Tomēr, ja troksnim vai skaļai mūzikai cilvēks tiek pakļauts ilgstoši, pastāv risks attīstīties vājdzirdībai. Pirmās tiek bojātas šūnas, kas atbild par augstu, spalgu skaņu uztveri ar frekvenci tuvu 4000 Hz, pēc tam pakāpeniski pazeminās arī citu frekvenču skaņu uztvere. Tādēļ, ilgstoši strādājot vai uzturoties trokšņainā vidē, jālieto austiņas, kas apslāpē skaņu.”, skaidro farmaceite. Arī pusaudžu vecākiem būtu jāpārrunā ar saviem bērniem par audio austiņu lietošanu uz ielas, sevišķi šķērsojot dzelzceļu pārbrauktuves un krustojumus. Šis ir ne tikai dzirdes profilakses, bet arī drošības jautājums. Nedzirdot trokšņus sev apkārt, klausoties mūziku austiņās, cilvēks var nokļūt situācijās, kas apdraud viņa dzīvību.

pexels.com

3. Baseins, pelde, vanna - atkārtot!

Otorinolaringologi reizēm joko, ka vislabākā ausu higiēna ir likt ausis mierā un neaiztikt. Šajā jokā ir liela daļa patiesības, jo auss ir veidota tā, ka tā spēj pašattīrīties. Ja sērs parādījies auss ārējā ejā un ir redzams, to var izņemt ar pirkstu, bet nekādā gadījumā nevajag censties sēru dabūt ārā ar irbulīšu vai vates kociņu palīdzību. Auss ejā atrodas ādas dziedzerīši, kas izdala sēru, bet sērs ir kā auss aizsargmūris - tas iznīcina mikrobus, kavē to vairošanos, darbojas arī kā siltuma un hidroizolācija. “Ja cilvēks svīst, peldas vai pārāk bieži vannojas, arī auss eja izmirkst. Tad auss šķiet aizkritusi, jo, iespējams, sērs mitrumā ir piebriedis gluži kā zirņi, izveidojot nosprostojumu - sēra korķi. To nedrīkst censties pašrocīgi dabūt ārā, jo tādējādi sēra korķi var tikai iestumt vēl dziļāk ausī. Pareizāk būtu iepilināt ausī aptiekā nopērkamus pilienus uz eļļas bāzes, lai sēra korķi mīkstinātu, kamēr sagaida vizīti pie ārsta, kurš atbrīvos no sēra sablīvējuma ausī,” iesaka farmaceite Mārīte Šukele.

Savukārt, pēc peldes ausis var žāvēt tieši tāpat kā matus - ar matu fēnu. Ja peldas bieži, var lietot arī aptiekā nopērkamos spirtu saturošos pilienus, kas ne tikai dezinficē ausi, bet piesaista ūdeni - tā auss ejas izžūs daudz ātrāk.

pexels.com

4. Nav laika slimot - jo ātrāk atpakaļ dzīvē, jo labāk!

Vienveidīgs, neveselīgs uzturs, pārslodze, hroniskas slimības, mazkustīgs dzīvesveids - viss, kas nenāk par labu veselībai kopumā, nespēlē par labu arī dzirdes profilaksei. Rūpējoties par ausīm, jāatceras - ja gadījies saslimt ar sezonālu vīrusu, kas izraisījis augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, noteikti slimība jāizārstē, lai izvairītos no komplikācijām, kas bieži vien izpaužas kā vidusauss iekaisums. “Iesnu dēļ tiek nosprostots kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusauss dobumu, radot labvēlīgu vidi baktērijām, kas tur iekļuvušas. Tas izraisa sāpes, un dzirde var arī pasliktināties,” brīdina farmaceite.

pexels.com

5. Ignorēju paaugstinātu holesterīnu

Jārēķinās, ka dzirdes pasliktināšanās var rasties arī novecošanās procesu rezultātā. Vairumā gadījumu to izraisa ateroskleroze, kas padara asinsvadus mazāk elastīgus, līdz ar to samazinās arī asins piegāde iekšējai ausij, bet asinsrites traucējumu dēļ tiek bojātas dzirdes nerva šūnas. Ja dzirdes nerva šūnas ir gājušas bojā, tās atjaunot vairs nav iespējams. Tomēr ir iespēja jau laikus rūpēties par asinsvadu veselību, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, lietojot medikamentus aterosklerozes ārstēšanai, ko nozīmējis ārsts, lai apturētu un attālinātu šo procesu, kad sākas dzirdes pasliktināšanās.

pexels.com

6. Tik aizraujoša dzīve - gulēt nav laika!

No vienas puses - lieliski, ja dzīvesveids ir tik dinamisks un piedzīvojumiem bagāts, bet tas nedrīkstētu atņemt laiku, lai organismam nodrošinātu fizioloģiskās vajadzības, tai skaitā, pilnvērtīgu miegu vismaz septiņas stundas naktī. Iekšējā auss ir dzirdes jutīgākā un trauslākā daļa, turklāt tā ir diezgan slikti apasiņota. Vislabāk iekšējā auss tiek apasiņota, kad cilvēks atrodas horizontālā stāvoklī, tātad - miegā. Arī no šī aspekta raugoties, izgulēšanās ir svarīga labas dzirdes profilakses sastāvdaļa.

pexels.com

7. Maltītes - kā sanāk un kad pagadās

Protams, neeksistē superprodukti, kurus ēdot, varētu paļauties, ka tie palīdzēs saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā. Tomēr regulāri ēdienkartē iekļaujot vitamīniem un minerālvielām bagātus produktus, var parūpēties gan par imunitātes veicināšanu, gan dzirdes profilaksi. Farmaceite Mārīte Šukele ne tikai Pasaules dzirdes dienā, bet ik dienu iesaka gādāt, lai produkti, ko izvēlas uzturam, saturētu šīs vielas:

  • Folskābe. Brokoļi, spināti, sparģeļi, turku zirņi, aknas, lēcas satur folskābi, kas mazina ar novecošanos saistītu dzirdes zudumu. Ja ārsts tomēr uzskata, ka ar uzturu neuzņemat pietiekamu folskābes daudzumu, papildus ieteicams lietot arī B vitamīnu kompleksu, kas nāks par labu dzirdei.
  • Magnijs. Pierādīts, ka magnijam piemīt spēja mazināt brīvos radikāļus organismā, kas pastiprināti veidojas trokšņa ietekmē, pasargājot smalkos matiņus, kas izklāj iekšējo ausi. Tādēļ uzturā jāiekļauj produkti, kuros ir magnijs: kartupeļi, spināti, banāni, brokoļi, tomāti, brūnie rīsi, zemesriekstu sviests, mandeles, melnās pupiņas.
  • Cinks. Tas nepieciešams imunitātei, veicina sadzīšanas procesus organismā. Cinks ir vajadzīgs, lai ātrāk uzveiktu ausu infekcijas, izārstētos no tinīta jeb džinkstēšanas ausīs. Bagātīgās devās cinku satur mandeles, zemesrieksti, liellopa gaļa, cūkgaļa, lēcas, austeres, tumšā šokolāde.
  • Kālijs. Pazemināts kālija saturs tiek saistīts ar dzirdes pasliktināšanos, cilvēkam novecojot. Kālijs ir ļoti svarīgs iekšējās auss šķidrumam, kas pārvērš skaņu elektriskos impulsos, ko tālāk sūta smadzenēm, lai tās atpazīst un interpretē skaņu. Kāliju var uzņemt ar banāniem, aprikozēm, spinātiem, tomātiem, rozīnēm, melonēm, pienu, jogurtu.
  • Omega-3 taukskābes. Regulāri uzņemot omega-3, samazinās risks, ka novecošanās procesi izraisīs dzirdes pasliktināšanos. Taukskābes var uzņemot, ēdot treknās zivis, kā arī čia sēklas, sojas pupiņas, valriekstus, citrusaugļus.

Veselība

Vasara ir atvaļinājumu sezona, kurā ierasti mēdzam doties ceļojumos. Neatkarīgi no tā, vai tas ir tikai uz nedēļas nogali vai ilgāka laika periodu, cilvēkiem ir grūti pieturēties pie sava ēšanas ritma un veselīga uztura, bieži vien pārēdoties. Tas var radīt dažādas veselības problēmas, kas neļauj pilnvērtīgi izbaudīt atvaļinājumu, kā, piemēram, vēdera sāpes vai vēdera pūšanos, sliktu dūšu, skābes refluksu vai nogurumu. Kā ceļojuma laikā izvairīties no pārēšanās, skaidro farmaceite, uzturzinātniece Jeļizaveta Krasiļnikova.

Svarīgākais