Zinātnisks skaidrojums, kāpēc ir vērts runāt ar sevi skaļi

© Foto: magnific.com

Eksperti uzsver, ka pašrunāšanās ir dabiska un veselīga stratēģija, ko izmanto lielākā daļa pieaugušo. Lai gan sabiedrībā joprojām pastāv stereotips, ka sarunas pašam ar sevi liecina par psihes traucējumiem, realitātē daudzi cilvēki, paliekot vieni, sāk skaļi verbalizēt savas domas — un tas ir normāli, vēsta “Huffpost”.

Psihologi norāda, ka šādas sarunas ne tikai nav kaitīgas, bet var būt arī ļoti noderīgas ikdienas situācijās.

Ko saka zinātne

2017.gadā Bangoras Universitātes pētnieki pārbaudīja, vai domu un darbību verbalizācija var uzlabot uzdevumu izpildi. Eksperimentā 28 brīvprātīgajiem tika sniegtas instrukcijas: vienai grupai tās bija jālasa klusi, bet otrai — skaļi.

Rezultāti parādīja, ka skaļa runāšana uzlabo koncentrēšanos un produktivitāti. Neiropsiholoģijas profesore Paloma Mari‑Beffa skaidro, ka dzirdes komandas efektīvāk ietekmē uzvedību nekā rakstiski norādījumi: “Mūsu rezultāti parādīja, ka saruna ar sevi sarežģītu uzdevumu laikā ievērojami uzlabo sniegumu.”

Mans paša psihologs

Pašrunāšanās palīdz arī regulēt emocijas. Filmu varoņi, kas pirms svarīga notikuma stāv pie spoguļa un uzmundrina sevi, nav tikai dramaturģisks paņēmiens — tas tiešām strādā. Pētījumi liecina, ka pozitīva pašruna palīdz kontrolēt emocionālās reakcijas un pielāgoties sarežģītām situācijām.

Saruna ar draugu bieži sniedz atbalstu, taču, ja tuvumā nav neviena, jūs pats varat kļūt par savu sarunu biedru. Psiholoģe Emīlija Krosbija uzsver, ka šāds dialogs palīdz iegūt pašapziņu un labāk izprast savu pieredzi.

Tas ir dabiski

Psihologs Saša Hols norāda, ka pašruna ir pilnīgi dabisks instruments, ko cilvēki izmanto visu dzīvi. Bērni spēlējoties bieži runā paši ar sevi, un pieaugušie to dara, kad cenšas atcerēties informāciju, koncentrēties vai risināt sarežģītas situācijas.

Valoda palīdz organizēt pieredzi — izsakot jūtas vārdos, mēs iegūstam lielāku kontroli pār tām. Skaļa runāšana arī palēnina domāšanas tempu, ļaujot strukturēt darbības un izveidot skaidru plānu.

Kad pašrunāšanās var būt signāls par grūtībām

Eksperti min divas brīdinājuma pazīmes, kas var liecināt, ka ieradums kļūst neveselīgs:

  • Reakcija uz balsīm no ārpuses — ja cilvēkam šķiet, ka viņš nevis izsaka savas domas, bet reaģē uz ārējām balsīm.
  • Pastāvīgi kritiska un satraucoša pašruna — ja dialogs ar sevi vienmēr ir skarbs, pazemojošs vai rada trauksmi.

Šādos gadījumos ieteicams vērsties pie speciālista, norāda izdevums “Huffpost”.

Video