Daudziem pazīstama situācija: kad saslimst sieviete, viņa tik un tā pieceļas no gultas un turpina ikdienas darbus. Taču, tiklīdz vīrietim paaugstinās temperatūra, šķiet, ka iestājusies pasaules katastrofa. Tā dēvētā „vīriešu gripa” jau sen kļuvusi par joku un diskusiju tematu, tomēr jauns pētījums liecina, ka vīriešu un sieviešu organismi patiešām atšķirīgi cīnās ar vīrusiem, raksta “LADbible”.
Kalifornijas Universitātes zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc sieviešu imūnsistēma spēj efektīvāk nekā vīriešu imunitāte cīnīties ar noteiktiem vīrusiem. Iespējamais skaidrojums meklējams X hromosomā un ar to saistītā olbaltumvielā UTX.
Sievietēm parasti ir divas X hromosomas, savukārt vīriešiem - tikai viena. X hromosomā atrodas gēns, kas regulē UTX olbaltumvielas veidošanos. Šai olbaltumvielai ir būtiska nozīme dabisko galētājšūnu jeb NK šūnu darbībā. Tās ir imūnsistēmas šūnas, kas palīdz organismam atrast un iznīcināt inficētās šūnas.
Tā kā sievietēm ir divas X hromosomas, lielākā daļa vienas hromosomas gēnu parasti tiek deaktivizēti. Tomēr gēns, kas atbild par UTX veidošanos, var saglabāt aktivitāti abās hromosomās, tādējādi dažās sieviešu imūnšūnās uzkrājas vairāk šīs aizsargājošās olbaltumvielas nekā vīriešu imūnšūnās.
Iepriekšējos pētījumos bija konstatēts, ka vīriešiem var būt vairāk dabisko galētājšūnu, taču jaunais pētījums parādīja, ka svarīgs ir ne tikai šo šūnu skaits, bet arī to efektivitāte.
„Izrādās, ka sieviešu NK šūnās ir vairāk UTX olbaltumvielas nekā vīriešu šūnās, un tas ļauj tām efektīvāk cīnīties ar vīrusiem,” skaidroja pētījumā iesaistītā doktore Morīna Su.
Vai tas nozīmē, ka vīrieši patiešām slimo smagāk?
Pirms nākamās saaukstēšanās reizes pieprasīt īpašu aprūpi, vīriešiem tomēr jāņem vērā kāda būtiska detaļa: eksperimenti tika veikti tikai ar pelēm. Tāpēc pagaidām būtu pāragri apgalvot, ka sievietes vīrusu infekcijas pārcieš vieglāk vai ka tā dēvētais „vīriešu gripas” fenomens ir zinātniski pierādīts.
Slimības gaitu ietekmē daudzi faktori - vecums, vispārējais veselības stāvoklis, iepriekš pārslimotās infekcijas, ģenētika un apkārtējā vide.
Turklāt spēcīgāka imūnreakcija ne vienmēr nozīmē labāku veselību. Piemēram, sievietes ievērojami biežāk slimo ar autoimūnām slimībām, kuru gadījumā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem.
Tomēr biologu atklājums palīdz labāk izprast, kāpēc vīriešu un sieviešu imūnsistēmas atšķirīgi reaģē uz infekcijām, un nākotnē šīs zināšanas varētu palīdzēt izstrādāt precīzākas ārstēšanas metodes.
