Arbūzs ir viens no populārākajiem vasaras augļiem. Lai gan arbūzs ir veselīgs, to nevajadzētu ēst nekontrolētā daudzumā, jo lielos daudzumos arbūzs var izraisīt gremošanas problēmas, raksta “unian. net”.
Lai gan arbūzs ir veselīga uzkoda, pateicoties augstam ūdens un uzturvielu saturam, kā arī zemam kaloriju daudzumam, eksperti neiesaka to lietot neierobežotā daudzumā, un dažu slimību gadījumā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību porcijas lielumam.
Cik daudz arbūza dienā drīkst apēst bez sekām veselībai un, kādi no tā ir ieguvumi, raksta ”egeszsegkalauz.hu.”
Vairāk nekā 90 procenti arbūza masas ir ūdens, tāpēc tas labi hidratē ķermeni, īpaši karstās dienās vai pēc fiziskām aktivitātēm.
Arbūzs satur arī vairākas svarīgas uzturvielas. Arbūzs ir labs C un A vitamīnu avots, kā arī satur kāliju, kas spēlē svarīgu lomu muskuļu un nervu sistēmas pareizā darbībā. Tas satur arī ievērojamu daudzumu likopēna, spēcīga antioksidanta, kas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa un labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
Turklāt arbūza enerģētiskā vērtība ir zema: 100 grami arbūza satur apmēram 30-40 kilokaloriju.
Saskaņā ar uztura speciālistu ieteikumiem, drošā norma veselīgam pieaugušam cilvēkam ir 200-400 grami arbūza dienā. Tas atbilst apmēram divām līdz trim lielām šķēlēm vai divām glāzēm sagriezta arbūza.
Lielos daudzumos arbūzs var izraisīt gremošanas problēmas. Dabiskie cukuri un nesagremojamie ogļhidrāti dažiem cilvēkiem var izraisīt vēdera uzpūšanos, pastiprinātu vēdera gāzu veidošanos, vēdera krampjus vai pat caureju.
Vai arbūzu var ēst arī diabētiķi?
Daudzi cilvēki uzskata, ka arbūzs satur daudz cukura, tāpēc diabētiķiem tas ir aizliegts, tomēr tā nav taisnība.
Lai gan arbūzam ir salīdzinoši augsts glikēmiskais indekss, pateicoties augstajam ūdens saturam, tas satur tikai apmēram 7 gramus dabīgā cukura uz 100 gramiem. Tas nozīmē, ka to atbilstošās devās var iekļaut diabētiķu un prediabēta pacientu uzturā.
Kam jābūt īpaši uzmanīgiem?
Nieru slimības vai progresējošas nieru mazspējas gadījumā var būt nepieciešams ierobežot kālija uzņemšanu, un arbūzos tā ir ievērojams daudzums.
Cilvēkiem ar kairinātas zarnas sindromu pēc arbūza ēšanas var rasties nepatīkami simptomi. Pat nelielas porcijas var izraisīt vēdera uzpūšanos vai sāpes.
Lai gan tas notiek reti, var rasties arī alerģija pret arbūziem. Šādos gadījumos, protams, no to ēšanas vajadzētu izvairīties.
