Ārsti identificējuši desmit veselības padomus no 1990. gadiem, kas joprojām ir aktuāli šodien. Starp nemainīgajiem principiem ir smēķēšanas atmešana, fiziskās aktivitātes, vakcinācija un pareizs uzturs. Bet ir arī piecas tendences, kas nav izturējušas laika pārbaudi, atsaucoties uz “Parads”, raksta “limon.postimees.ee”.
Platformas kurpes, blīvkleitas (slip dress) un mammas džinsi ir tikai daži no deviņdesmito gadu modes trendiem, kas atkal atgriezušies modē. Taču papildus apģērbam šajā desmitgadē ir arī vairāki aktuāli veselīga dzīvesveida padomi, kas nekad nav zaudējuši savu nozīmi.
Ārsti uzsver, ka, lai gan medicīniskie ieteikumi laika gaitā būtiski mainās un daži no iepriekšējiem ieteikumiem ir noraidīti, daudzi vienkārši principi ir izturējuši laika pārbaudi.
Desmit ieteikumi, kas bija aktuāli deviņdesmitajos gados un tādi ir līdz pat šai dienai.
Narkotiku lietošana kaitē gandrīz visām ķermeņa sistēmām - no smadzenēm un sirds līdz aknām un plaušām. Turklāt narkotikām ir spēcīga ietekme uz garīgo veselību, un tās var izraisīt atkarību pat pēc īslaicīgas lietošanas.
Ārsti iesaka meklēt palīdzību bez vilcināšanās, jo atkarība ir slimība, nevis rakstura trūkums.
Šie padomi bieži tika sniegti jau 1990. gados, un zinātniskie pētījumi to joprojām apstiprina. Regulāra augļu, dārzeņu, pākšaugu un pilngraudu produktu ēšana palīdz samazināt sirds slimību, noteiktu vēža veidu un priekšlaicīgas nāves risku.
Ja deviņdesmitajos cilvēki mājās vingroja, skatoties videokasetes, tad tagad izmanto “YouTube” vai dažādas fitnesa programmas.
Pēc ekspertu domām, nav svarīgi, kur trenēties, galvenais ir regulāras kustības. Pieaugušajiem ieteicams nedēļā veikt vismaz 150 minūtes mērenas vai 75 minūtes intensīvas fiziskās aktivitātes, kā arī spēka treniņus vismaz divas reizes nedēļā.
90. gados slidošana ar skrituļslidām bija viens no populārākajiem gan atpūtas, gan sporta veidiem.
Un arī šodien tas ir lielisks kardiotreniņš, kas stiprina kāju muskuļus, uzlabo līdzsvaru un koordināciju, kā arī ir saudzīgāks locītavām nekā, piemēram, skriešana. Iesācējiem ieteicams lietot ķiveri, aizsargus un sākt ar mazumiņu.
Atrašanās ārā nav tikai obligāts, smags treniņš. Pastaigas, dārzkopība, pārgājieni vai spēlēšanās ar bērniem arī būtiski uzlabo veselību.
Regulāra uzturēšanās ārā palielina izturību, uzlabo sirds veselību un palīdz samazināt stresa līmeni.
Soja kādreiz tika uzskatīta par nišas produktu, taču mūsdienās tās priekšrocības ir apstiprinājuši daudzi pētījumi.
Tofu, sojas pupiņas, tempehs un sojas piens satur kvalitatīvu augu izcelsmes proteīnu un var palīdzēt uzlabot holesterīna līmeni, īpaši, ja ar tiem aizstāj produktus ar augstu piesātināto tauku saturu.
Vakcīnas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst smagas infekcijas slimības. Ārsti uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi atjaunināt vakcinācijas grafiku gan bērniem, gan pieaugušajiem un, ja nepieciešams, veikt atkārtotu vakcināciju saskaņā ar ārstu ieteikumiem.
Ķivere būtiski samazina galvas traumu un smagu smadzeņu bojājumu risku. Lai gan pieaugušajiem visur nav obligāti jāvalkā ķivere, ārsti iesaka valkāt to katru reizi, kad braucat ar velosipēdu.
Kad nebija viedtālruņu un sociālo tīklu, cilvēki biežāk satikās klātienē. Pēc ekspertu domām, tieša komunikācija šodien ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo pastāvīgs laiks pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt pašvērtējumu, miegu, spēju koncentrēties un garastāvokli.
Šis padoms, iespējams, neprasa daudz paskaidrojumu. Smēķēšana būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību, vēža un daudzu citu nopietnu slimību risku.
Ārsti uzsver, ka smēķēšanas atmešana uzlabo veselību, neatkarīgi no vecuma. Jo ātrāk to izdarīsiet, jo labāk, bet ieguvumi būs jūtami pat tad, ja smēķēšanu atmetīsiet pēc vairākiem šī kaitīgā ieraduma piekopšanas gadiem.
Uzzini šeit, kuras piecas veselības tendences no 90. gadiem izrādījās maldi.
