Gandrīz ikviens to ir piedzīvojis: vakarā beidzot iestājas klusums, televizors ir izslēgts, telefons nolikts malā, un pēkšņi ausīs parādās klusa, augsta skaņa – džinkstēšana, pīkstoņa, šņākoņa vai dūkoņa. Jo klusāka kļūst apkārtne, jo skaidrāk to dzird.
Dažreiz skaņa ilgst tikai dažas sekundes un pazūd tikpat negaidīti, kā sākusies, bet citreiz tā saglabājas ilgāk un sāk kaitināt, īpaši vakarā, kad mēģinām aizmigt.
Šo parādību sauc par tinītu jeb troksni ausīs - tā nav atsevišķa slimība, bet gan simptoms, kad cilvēks dzird skaņu, kurai nav ārēja skaņas avota. Tā var būt džinkstēšana, pīkstoņa, šņākšana, dūkoņa, svilpšana vai pat pulsējoša skaņa, skaidro “Harvard Health”.
Un jā - tieši klusumā tā var kļūt daudz pamanāmāka.
Kāpēc mēs to dzirdam tieši klusumā?
Mūsu smadzenes nepārtraukti apstrādā apkārtējās vides skaņas. Dienas laikā ausis saņem milzum daudz informācijas - cilvēku balsis, automašīnu troksni, ledusskapja dūkoņu, datoru, televizoru, putnu skaņas, ielas trokšņus.
Kad apkārtējās skaņas pazūd, uzmanība vairs nav tik ļoti aizņemta ar ārējiem stimuliem, tādēļ skaņa, kuru dienas laikā praktiski nepamanām, vakarā klusumā var kļūt ļoti skaidra. Mediķi pat iesaka cilvēkiem, kuriem tinīts traucē, neuzturēt pilnīgu klusumu - klusa mūzika, ventilatora skaņa, lietus vai cits maigs fona troksnis var palīdzēt novērst uzmanību no džinkstēšanas.
Tas nenozīmē, ka klusums pats par sevi izraisa tinītu, drīzāk klusumā mēs to dzirdam labāk.
Bet no kurienes vispār rodas šī skaņa?
Tas ir interesantākais - tinīts nav vienkārši “skaņa ausī”. Viena no galvenajām teorijām ir saistīta ar izmaiņām tajā, kā dzirdes sistēma un smadzenes apstrādā skaņas signālus. Iekšējās auss bojājums vai dzirdes zudums var izmainīt signālu, kas nonāk smadzenēs, un smadzenes var radīt skaņas uztveri arī tad, kad ārēja skaņas avota nav, tāpēc cilvēks patiešām dzird džinkstēšanu - tā nav iedoma.
Viens no biežākajiem iemesliem - skaļš troksnis
Ja pēc koncerta, festivāla, uguņošanas vai skaļas mūzikas klausīšanās austiņās sāk džinkstēt ausīs, tam ir ļoti loģisks izskaidrojums.
Pārmērīgi skaļš troksnis var bojāt iekšējās auss jutīgās struktūras un izraisīt gan īslaicīgu, gan ilgstošu tinītu. Risks palielinās, ja skaņa ir ļoti skaļa, avots atrodas tuvu ausīm vai iedarbība ilgst ilgi. Interesanti, ka pēc ļoti skaļa trokšņa dzirde dažkārt šķietami atgriežas normālā stāvoklī jau dienas vai divu laikā, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka dzirdes sistēma nav cietusi.
Arī ausu sērs var būt pie vainas
Dažkārt iemesls ir daudz vienkāršāks - ja auss kanālā uzkrājas pārāk daudz sēra un tiek daļēji bloķēta skaņas pārvade, var parādīties džinkstēšana vai citas neparastas skaņas. Arī auss infekcija vai šķidrums ausī var izraisīt tinītu. Tāpēc, ja džinkstēšana sākusies kopā ar sajūtu, ka auss ir aizkritusi vai dzirde kļuvusi sliktāka, nevajadzētu automātiski vainot stresu.
Dažreiz vainīgas var būt arī zāles
Tinīts var būt dažu medikamentu blakusefekts. Pie vainas var būt, piemēram, daži nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi, aspirīns, atsevišķas antibiotikas, ķīmijterapijas un citas zāles. Tas nenozīmē, ka, parādoties džinkstēšanai, zāles vajadzētu pārtraukt lietot. Ja simptoms sākās pēc jauna medikamenta vai devas maiņas, to labāk pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu.
Arī stress var padarīt skaņu daudz pamanāmāku
Daudzi cilvēki ievēro, ka tinīts kļūst kaitinošāks periodos, kad ir liels stress, slikts miegs vai paaugstināta trauksme. Te darbojas arī uzmanības mehānisms: jo vairāk cilvēks sāk klausīties, vai skaņa vēl ir, jo grūtāk to ignorēt. Un rodas diezgan kaitinošs aplis - sadzirdi džinkstēšanu, sāc par to domāt, tā kļūst pamanāmāka, tas satrauc, un klusumā to dzirdi vēl vairāk.
Tāpēc dažkārt palīdz nevis mēģināt izmisīgi panākt pilnīgu klusumu, bet tieši pretēji - fonā ieslēgt klusu, neuzbāzīgu skaņu.
Vai džinkstēšana ausīs nozīmē, ka cilvēks zaudē dzirdi?
Ne obligāti - tinīts ir cieši saistīts ar dzirdes zudumu, taču tas nenozīmē, ka katrs cilvēks, kuram reizēm džinkst ausīs, zaudē dzirdi. Lielai daļai cilvēku ar tinītu ir zināma dzirdes pasliktināšanās, tomēr ir arī cilvēki ar tinītu, kuriem būtiska dzirdes zuduma nav.
Ja džinkstēšana atkārtojas regulāri, būtu vērts pārbaudīt arī dzirdi, īpaši tad, ja esi pamanījis, ka pēdējā laikā biežāk jālūdz cilvēkiem atkārtot teikto vai televizora skaļums jāgriež arvien augstāk.
Kad tomēr jāvēršas pie ārsta?
Epizodisku džinkstēšanu pēc skaļa koncerta nevajadzētu jaukt ar simptomiem, kurus labāk pārbaudīt.
Pie ģimenes ārsta vai LOR ārsta būtu vērts vērsties, ja:
Ārsts vispirms var pārbaudīt ausi, piemēram, vai tajā nav sakrājies ausu sērs vai nav infekcijas, un nepieciešamības gadījumā veikt dzirdes pārbaudi.
Īpaša uzmanība - ja skaņa pulsē līdzi sirdspukstiem
Ir viena pazīme, kuru nevajadzētu vienkārši ignorēt.
Ja ausī dzirdi nevis vienmērīgu “pīīī” vai “džinkst”, bet skaņu, kas ritmiski sakrīt ar pulsu - piemēram, “ššš, ššš, ššš” vai sitienus, kas sakrīt ar sirdspukstiem -, to vajadzētu pārrunāt ar ārstu.
Šādu tinītu sauc par pulsējošu tinītu, un šādā gadījumā vajadzētu meklēt steidzamu medicīnisku konsultāciju, jo dažkārt šāda skaņa var būt saistīta ar asins plūsmu vai asinsvadu problēmām.
Kad nepieciešama neatliekama palīdzība?
Īpaši svarīgi ir nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja pēkšņi parādās džinkstēšana kopā ar pēkšņu dzirdes zudumu.
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums var rasties vienas auss vai abu ausu gadījumā, un cilvēks to dažreiz pamana uzreiz pēc pamošanās vai tikai tad, kad mēģina lietot tālruni ar konkrēto ausi. Tinīts var būt viens no simptomiem, un šāda situācija uzskatāma par neatliekamu medicīnisku gadījumu, jo savlaicīga diagnostika un ārstēšana var ietekmēt atveseļošanās iespējas.
Tāpat steidzami jāmeklē palīdzība, ja tinīts parādās pēc galvas traumas vai vienlaikus ir izteikts reibonis vai sejas muskuļu vājums.
Ko darīt, ja ausīs džinkst tieši vakarā?
Ja simptoms ir viegls un nav nevienas no iepriekš minētajām brīdinājuma pazīmēm, nav nepieciešams gulēt absolūtā klusumā.
Var palīdzēt ļoti kluss fona troksnis - ventilators, lietus skaņa, klusa mūzika vai cita vienmērīga skaņa. Ideja nav “nosist” tinītu ar vēl skaļāku skaņu, bet padarīt tā kontrastu ar klusumu mazāku. Noteikti nevajadzētu mēģināt problēmu atrisināt, palielinot austiņu skaļumu tik ļoti, lai vairs nedzirdētu džinkstēšanu, jo skaļš troksnis pats par sevi var bojāt dzirdi un pastiprināt tinītu.
Īslaicīga džinkstēšana, kas parādās uz dažām sekundēm vai minūtēm un pēc tam pazūd, pati par sevi parasti nav iemesls panikai. Tinīts ir ļoti izplatīta parādība, un tas bieži vien nav saistīts ar nopietnu slimību.
Taču svarīgi ir pamanīt izmaiņas: vai tas sāk notikt bieži, vai skaņa kļūst pastāvīga, vai tā ir tikai vienā ausī, vai sāk pasliktināties dzirde un, pats galvenais, vai skaņa pulsē līdzi sirdsdarbībai.
