Vingrošana vienmēr ir labvēlīga. Taču laiks īpaši var mainīt situāciju, un tieši uz to norāda Amerikas Kardioloģijas koledžas pētījuma rezultāti. Saskaņā ar pētījuma datiem rīta vingrošana ilgtermiņā uzlabo veselību un nepārslogo sirdi.
Pētījumā tika pētīts kardiometabolisko slimību, piemēram, koronārās sirds slimības, risks. Vislabāk veicās cilvēkiem, kuri vingroja no pulksten 7 līdz 8 no rīta, vēsta “Bunte”.
Potenciālais ieguvums, visticamāk, ir saistīts ar organisma iekšējo pulksteni. Kortizola līmenis no rīta ir dabiski paaugstināts. Kortizols ir hormons, kas pamodina un sagatavo organismu aktivitātei.
Tātad, ja vingrojat šajā fāzē, izmantojat brīdi, kad ķermenis jau ir gatavs darboties. Pētījumi arī liecina, ka vingrošana no rīta palielina enerģijas patēriņu miera stāvoklī un veicina ogļhidrātu dedzināšanu.
Šajā kontekstā bieži tiek pieminēta arī vingrošana tukšā dūšā. Tā atbalsta tauku dedzināšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka vēlāki treniņi dienā būtu mazāk efektīvi.
Jaunākie pētījumi liecina, ka vingrošanai vakarā var būt arī priekšrocības atkarībā no mērķa. Tas attiecas, piemēram, uz insulīna jutību vai īstermiņa rezultātiem. Vienkārši sakot, insulīna jutība nozīmē, cik labi ķermenis reaģē uz insulīnu un pārstrādā cukuru asinīs.
Arī “Süddeutsche Zeitung” un “Apotheken Umschau” ir pievērsušies šim niansētajam vingrošanas laikam. Rīti ir īpaši interesanti, ja runa ir par sirds veselību, iedibinātiem rutīniem un ilgtermiņa izmaiņām.
Agri rīta vingrinājumi izklausās daudzsološi, taču pētījumam ir skaidri ierobežojumi. Dati liecina par korelāciju, bet nav pierādījumu par tiešu cēloni. Cilvēki, kas vingro no rītiem, bieži vien dzīvo strukturētāku dzīvi arī citās jomās. Tas var ietekmēt rezultātus: regulāru miegu, apzinātu ēšanu un kopumā stabilāku dienas režīmu. Tāpēc nav iespējams droši apgalvot, ka diennakts laiks vien rada atšķirību. Visticamāk, tā ir vesela ieradumu kombinācija, kas darbojas kopā, atzīst Dr. Mišela Gleiha, kurai ir doktora grāds izglītības un sporta zinātnē un kura ir bijusī sportiste.
Tieši šis sajaukums padara vingrošanu no rīta tik pievilcīgu. Kad agri pieceļaties un vingrojat, jūs bieži vien jau dienas sākumā sūtāt pozitīvu signālu. Tas var turpināties arī vēlāk attiecībā uz uzturu, stresu un miegu.
Tāpēc ieguvumi nav tikai iespējamajā vielmaiņas ietekmē. Tie slēpjas arī dienas režīmā. Un tieši tas ir izšķiroši daudziem cilvēkiem, ja viņi vēlas saglabāt veselīgus ieradumus.
Labākais veids, kā sākt, parasti ir ar nelielu rutīnu. Desmit līdz piecpadsmit minūtes rīta vingrošanai ir pilnīgi pietiekami, lai sāktu. Svarīgāk par ātrumu vai intensitāti ir to ievērot.
Noteikts laiks ir noderīgs. Jūsu ķermenim patīk ritmi, un regulāra rutīna atvieglo celšanos. Vēl vieglāk ir, ja iepriekšējā vakarā sakārto gan drēbes, gan treniņa plānu.
Treniņam vajadzētu sniegt enerģiju, nevis nogurdināt. Tas atvieglo rīta vingrinājumu integrēšanu ikdienas rutīnā.
Jautājums par to, vai vajadzētu ēst pirms treniņa, nav viennozīmīgas atbildes. Ja galvenais mērķis ir veicināt tauku dedzināšanu, treniņš tukšā dūšā var būt izdevīgāks. Ja vēlaties maksimāli uzlabot savu sniegumu, pirms treniņa palīdzēs neliela, viegla maltīte.
Ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī. Ne katrs rīta vingrinājumu veids ir piemērots ikvienam. Svarīgi ir tas, ko labi panesat un ko varat izturēt ilgtermiņā.
Viena no galvenajām rīta treniņu priekšrocībām ir labāka plānošana. Vakaros bieži vien traucē tikšanās, nogurums vai spontāns stress. Dienas sākumā ir lielāka iespēja, ka patiešām veiksiet savu treniņu.
Tieši tā var attīstīties stabils ieradums. Un šis ieradums bieži vien sniedzas daudz tālāk par fizisko slodzi, jo rīts maina visu dienu.
