Ja neesat pietiekami fiziski aktīvs, ķermenis jums to pateiks. Kādas ir dažas fiziskās neaktivitātes pazīmes, kam jums vajadzētu pievērst uzmanību.
Darbs pie datora no pulksten 9.00 līdz 18.00 nogurdina ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Brauciens ar sabiedrisko transportu vai automašīnu, daži gājieni pa biroju no darba galda līdz tualetei un ātrs skrējiens uz tuvējo kafejnīcu, lai ātri atgūtu spēkus — šo vienkāršo kustību kopumu diez vai var uzskatīt par pietiekamu ikdienas aktivitāti.
Ir svarīgi atcerēties, ka fiziskās aktivitātes līmenim ir milzīga ietekme uz labsajūtu un vispārējo veselību. Pat ja veltāt papildu pūles, lai būtu aktīvāks, ķermenis var sūtīt signālus, ka ar to nepietiek un ir jākustas vairāk. Tomēr vērts atcerēties, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs, vēsta portāls Shape.
Kādiem ķermeņa signāliem vajadzētu pievērst uzmanību? Dr. Liza N. Foldena, fizioterapeite un ārste, atbild uz šo jautājumu grāmatā “Veselība padarīta vienkārša: galvenais labsajūtas ceļvedis aizņemtām māmiņām”.
“Kad iemācās lasīt sava ķermeņa signālus, var viegli pielāgot savu ikdienas rutīnu, būtiski nemainot to, bet vienlaikus uzlabojot savu labsajūtu,” raksta Foldena. Viņa identificēja piecas negaidītas pazīmes, kam pievērst uzmanību. Tās ir pazīmes, kas liecina, ka ir nepieciešams vairāk kustēties: vingrojiet, dodieties garās pastaigās, praktizējiet jogu, pilates un stiepšanās vingrinājumus.
“Kad zarnu kustīgums ir samazināts, tā ir droša zīme, ka vai nu nesaņemat pietiekami daudz šķiedrvielu un ūdens, vai arī nepietiekami kustaties,” raksta Foldena. Lai viss noritētu gludi un izvairītos no šīm problēmām, ikdienā jāiekļauj kustības. Mazkustīgs dzīvesveids vai gulēšana lielāko dienas daļu ir drošs veids, kā aizsprostot zarnas. Un tas ir bīstami veselībai.
Dodieties pastaigā pusdienu pārtraukumā vai padariet par noteikumu piecelties un izstaipīties katru stundu dienas laikā. Mūsdienās jebkurš fitnesa pulkstenis vai soļu skaitītājs palīdzēs, atgādinot par kustību nozīmi. Ķermenis un zarnas pateiksies par katru papildu aktivitātes minūti.
"Jūsu muskuļi ir kā gumijas lentes," skaidro Foldena. "Jo vairāk tos stiepjat un kustināt, jo lokanāki un elastīgāki tie kļūst. Kad pārstājat pietiekami daudz vingrot, tie sastingst vai saraujas. Būtībā muskuļi kļūst īsāki. Kad tas notiek, parastas, ikdienas kustības var šķist grūtākas un pat neērtākas."
Ja, veicot ikdienas kustības, piemēram, paceļot priekšmetu no grīdas vai sniedzoties pēc grāmatas, rodas muskuļu sāpes, Foldena iesaka parādīt savam ķermenim mīlestību, trīs reizes nedēļā veltot dažas minūtes stiepšanās vingrinājumiem. Jums nav obligāti jāiekļauj savā rutīnā augstas intensitātes fitnesa vai kardio treniņi — stiepšanās var būt tikpat efektīva un labvēlīga.
Jūsu ceļgalos, plecos un potītēs ir smērvielu šķidrums, ko sauc par sinoviālo šķidrumu. "Šis šķidrums palīdz jūsu locītavām kustēties vienmērīgi un nesāpīgi," skaidro Foldena.
"Kad lielāko dienas daļu esat mazkustīgs un reti vingrojat, šī šķidruma veidošanās sāk palēnināties, un locītavas to pamana." Tas izraisa “čīkstošu” sajūtu, ko varat just no rītiem. Atjaunojot savā ikdienas rutīnā dažas kustības, piemēram, pastaiga pirms un pēc darba, varēsiet atjaunot sinoviālā šķidruma plūsmu un mazināt sāpes.
Ja sākat pamanīt, ka, uzkāpjot pa pāris kāpnēm vai pastaigājoties pa pārtikas veikalu, jūs acumirklī zaudējat elpu, tā ir zīme, ka ikdienā nesaņemat pietiekami daudz kardio slodzes.
"Jūsu elpa kļūst īsa, jo jūsu plaušas un sirds nav pieradušas sūknēt lielu asins daudzumu un strādāt ar lielāku ātrumu nekā parasti, kad esat mazkustīgs," raksta Foldena. "Tāpēc tās pārslogojas, veicot jebkādas "augstāka līmeņa aktivitātes", piemēram, skrienot uz automašīnu vai kāpjot kalnā. Ķermeņa aktivitātes uzturēšana ir labākais līdzeklis pret sirds un plaušu nogurumu."
Ir daudz iemeslu, kāpēc varētu būt slikts garastāvoklis, un viens no tiem ir fizisko aktivitāšu trūkums. "Regulāras fiziskās aktivitātes liek ķermenim ražot vairāk labsajūtas hormonu, kas pazīstami arī kā endorfīni," skaidro Foldena. "Papildus daudzām citām iedarbībām endorfīni izraisa virkni pozitīvu reakciju organismā, liekot mums justies laimīgākiem un mierīgākiem, nevis nogurušiem."
Gandrīz jebkura veida fiziskās aktivitātes var būt efektīvs garastāvokļa uzlabotājs un stresa mazinātājs. Pēc dinamiskas tenisa spēles, spēka treniņa sporta zālē, garas pastaigas, skrējiena vai dažiem apļiem baseinā aizmirsīsiet par dienas stresu un koncentrēsieties tikai uz sava ķermeņa kustībām.
Kad sāksiet regulāri mazināt ikdienas stresu ar fizisko aktivitāšu palīdzību, varat atklāt, ka koncentrēšanās konkrētam uzdevumam un no tā izrietošā enerģija un optimisms palīdz saglabāt mieru un koncentrēšanos uz visu, ko darāt, dodot impulsu pilnveidoties.
