Smadzenes aktīvi attīstās līdz 32 gadu vecumam

© Foto: freepik.com

Zinātnieki atklājuši, ka cilvēka smadzenes turpina attīstīties līdz 32 gadu vecumam, kas ir ievērojami ilgāk nekā iepriekš uzskatīts.

Pētījumā, kas tika veikts, izmantojot difūzijas MRI ar vairāk nekā 4000 dalībniekiem vecumā no dzimšanas līdz 90 gadu vecumam, tika identificēti vairāki galvenie "pagrieziena punkti", ziņo TengriLife, atsaucoties uz Nature.

Kā norāda pētījuma autori, "ap 32 gadu vecumu notiek visnozīmīgākās izmaiņas smadzeņu topoloģiskajā struktūrā: tiek novērota būtiska neironu tīklu organizācijas maiņa salīdzinājumā ar agrākiem dzīves periodiem". Tieši pēc šā brīža sākas garais pieaugušo dzīves posms, kas ilgst līdz 66 gadu vecumam.

Šajā periodā, pēc zinātnieku domām, smadzenes stabilizējas, un dažādas jomas kļūst izteiktākas, ko pētnieki sauc par "intelekta un personības iezīmju plato".

Pirmais svarīgais pagrieziena punkts aptuveni 9 gadu vecumā iezīmē smadzeņu attīstības bērnības posma beigas. Šajā periodā notiek sinaptiskā pārveidošanās, aktīvi veidojas baltā viela un sākas ar pubertāti saistītas hormonālas izmaiņas. Autori uzsver, ka šis vecums sakrīt ar svarīgām kognitīvām un sociāli emocionālām izmaiņām.

Trešais pagrieziena punkts aptuveni 66 gadu vecumā pētījumā tiek identificēts kā smadzeņu novecošanās agrīnā perioda sākums.

"Šajā periodā tiek novērota strukturālo tīklu vienkāršošanās un neironu savienojumu integrācijas samazināšanās," teikts pētījumā. Parādās ar vecumu saistītas izmaiņas kognitīvajās funkcijās, un var parādīties arī pirmās hronisku slimību izpausmes, kas ietekmē smadzenes.

Ceturtais pagrieziena punkts aptuveni 83 gadu vecumā ir saistīts ar turpmāku smadzeņu topoloģiskās sarežģītības samazināšanos. Pētnieki norāda, ka šajā vecumā būtiskas izmaiņas notiek tikai atsevišķos tīkla struktūras parametros, savukārt kopējā saistība starp vecumu un smadzeņu topoloģiju kļūst vājāka. Pētījuma autori uzsver, ka topoloģiskā smadzeņu attīstība ir nelineāra un ietver vairākas fāzes ar unikālām strukturālām un kognitīvām īpašībām.

Foto: freepik.com

Šie atklājumi palīdz izskaidrot, kāpēc kognitīvās prasmes un personības iezīmes turpina attīstīties arī trešajā dzīves desmitgadē, un var būt noderīgas izglītības plānošanā, karjeras plānošanā un garīgās veselības nodrošināšanā.

Iepriekš zinātnieki veica pētījumu, kas parādīja, ka bezgalīga sociālo mediju plūsmu ritināšana var nopietni ietekmēt smadzenes. Tāpat citā pētījumā pētnieki atklāja, ka tūkstošgades paaudzei un Z paaudzei finanšu apzināšanās ir kļuvusi par īstu "zaļo karogu" attiecībās.