Brīvā laika trūkums jeb tā sauktā "laika nevienlīdzība" var palielināt demences attīstības risku. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Jaunās Dienvidvelsas Universitātes (UNSW) Austrālijā, ziņo Science Alert. Raksts publicēts žurnālā “The Lancet Healthy Longevity”.
Pēc pētnieku domām, lai uzturētu smadzeņu veselību, cilvēkam nepieciešamas aptuveni 10 stundas dienā, kas ietver pietiekamu miegu, veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes un sociālo mijiedarbību. Tomēr daudziem cilvēkiem, īpaši tiem, kas rūpējas par tuviniekiem vai strādā sarežģītos darba apstākļos, tas ir vienkārši neiespējami.
"Līdz pat 45 procentiem demences gadījumu visā pasaulē varētu novērst, ja tiktu novērsti modificējami riska faktori. Taču daudziem cilvēkiem vienkārši nav brīvā laika vingrošanai, pietiekami miegam, pareizai ēšanai vai sociālo kontaktu uzturēšanai," atzīmē epidemioloģe Sjūzena Rēra.
Zinātnieki šo parādību sauc par "laika nabadzību" — neredzamu šķērsli demences riska samazināšanai. Mūsdienu dzīves temps, pastāvīgais darba spiediens un rūpes par bērniem un vecāka gadagājuma radiniekiem bieži vien liedz cilvēkiem iespēju izdarīt veselīgu izvēli.
Pētnieki uzsver, ka laika trūkums ir nevienmērīgi sadalīts. Sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu aprūpes pienākumu, savukārt cilvēki ar zemiem ienākumiem biežāk strādā ilgākas stundas vai viņiem ir nestabils darba grafiks.
"Daudziem, īpaši tiem, kas ieņem nelabvēlīgas vai aprūpētāja lomas, atrast laiku smadzeņu aprūpei pašreizējos apstākļos ir vienkārši nereāli. Ja mēs nopietni domājam par demences profilaksi, mums ir jācīnās ar laika trūkumu," skaidroja psiholoģe Simone Reppermunde.
Lai risinātu šo problēmu, pētnieki ierosina virkni pasākumu: sociālā atbalsta sistēmas izveidi, piekļuves bērnu aprūpei uzlabošanu, pāreju uz elastīgākiem darba laikiem (tostarp četru dienu darba nedēļu), sabiedriskā transporta uzlabošanu un tiesību nostiprināšanu atslēgties no darba laikā, kad nav darba.
Pēc neiropsihiatra Permindera Sahdeva domām, ir svarīgi uzskatīt laiku par sociālu resursu — tāpat kā valdības cīnās pret ienākumu nevienlīdzību, tām ir jārisina arī laika nevienlīdzība.
Zinātnieki brīdina, ka bez rīcības demences sastopamība visā pasaulē turpinās pieaugt, un visvairāk cietīs visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas.
