Bieži tiek apgalvots, ka mikroplastmasa ir visur, un zinātne arvien biežāk pierāda šo apgalvojumu - šoreiz pētnieki ir atraduši mikroplastmasu vīriešu spermā un sieviešu folikulu šķidrumā, raksta “CNN”.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Human Reproduction”, piedalījās neliela 25 sieviešu un 18 vīriešu grupa. Mikroplastmasa tika atrasta 69% folikulu šķidruma paraugu un 55% spermas paraugu. Folikulu šķidrums ir šķidrums, kas ieskauj olšūnas folikulu.
"Iepriekšējie pētījumi jau ir liecinājuši par šo iespēju, tāpēc mikroplastmasas klātbūtne cilvēka reproduktīvajā sistēmā nav pilnīgi negaidīta," sacīja vadošais autors Dr. Emilio Gomess-Sančess, mākslīgās apaugļošanas laboratorijas direktors klīnikā “Next Fertility Murcia”, Spānijā. "Taču mūs pārsteidza tas, cik plaši tas ir izplatīts. Šis nav atsevišķs atklājums - šķiet, ka tā ir diezgan plaši izplatīta parādība," viņš piebilda.
Mikroplastmasa ir polimēru fragmenti, kuru izmērs svārstās no mazāk nekā 5 milimetriem līdz 1 mikrometram. Polimēri ir ķīmiski savienojumi, kas satur garas lielu, atkārtotu molekulāro vienību ķēdes, ko sauc par monomēriem, un kam raksturīga elastība un izturība. Lielākā daļa plastmasas ir sintētiski polimēri.
"Mikroplastmasa organismā nonāk galvenokārt trīs veidos: norijot, ieelpojot un caur ādu," sacīja E. Gomess-Sančess.
"No turienes mikroplastmasas daļiņas var nonākt asinsritē, kas tās izplata visā ķermenī, tostarp reproduktīvajā sistēmā," viņš paskaidroja.
Iepriekšējos pētījumos mikroplastmasas fragmenti ir atrasti arī dažādās citās ķermeņa daļās vai šķidrumos, tostarp plaušās, placentā, smadzenēs, sēkliniekos, deguna audos smadzeņu pamatnē, dzimumloceklī un cilvēka fekālijās.
"Desmitgadēm ilgi pētījumi ir parādījuši, ka mikroplastmasa nerada draudus, jo tās iedarbība ir ļoti zema un tā nav toksiska," sacīja Dr. Kriss DeArmits, Plastmasas pētniecības padomes dibinātājs.
Tomēr, lai gan par mikroplastmasas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību ir maz zināms, plastmasas ražošanā izmantotās ķīmiskās vielas, kas bieži vien izskalojas no plastmasas, ir saistītas ar veselības riskiem, tostarp hormonu darbības traucējumiem, noteiktiem vēža veidiem, elpceļu slimībām un ādas kairinājumu.
Kā izvairīties no mikroplastmasas?
Jaunā pētījuma rezultātiem vajadzētu kalpot kā papildu stimulam izvairīties no plastmasas lietošanas ikdienas dzīvē, sacīja Dr. Karloss Kalhazs-Horhe, dzemdniecības un ginekoloģijas profesors Lisabonas Universitātē, Portugālē, kurš pētījumā nepiedalījās.
Tiesa, mūsdienu pasaulē tas nav viegli. Piemēram, ieteicams nelietot plastmasas griešanas dēļus un izvairīties no pārstrādātiem pārtikas produktiem. Tāpat ierobežojiet dzeramo ūdeni no plastmasas pudelēm, ēdiena sildīšanu plastmasas traukos mikroviļņu krāsnī un karsta ēdiena lietošanu no plastmasas traukiem, iesaka Dr. Randžits Ramasamijs, konsultējošais urologs “Jumeirah American Clinic” klīnikā Dubaijā.
Labāk pārtiku uzglabāt stikla, nerūsējošā tērauda vai bambusa traukos, nevis plastmasas traukos. Taču arī visas nozares domāšanai ir jāmainās - pēdējo 75 gadu laikā plastmasas ražošanas apjoms gadā pēc svara ir palielinājies 250 reizes, un līdz 2060. gadam tas, domājams, atkal trīskāršosies. Eksperti cer, ka valdības normatīvie lēmumi varētu samazināt plastmasas izmantošanu.
