Ziemā ādu ietekmē gan āra aukstie un mainīgie laikapstākļi, gan iekštelpu sausais gaiss. Tas var radīt diskomfortu, īpaši, ja āda ir sausa un jutīga, kā arī saasināt esošās ādas problēmas. Kā veiksmīgāk tikt galā ar ziemas radītajiem izaicinājumiem ādas labsajūtai, padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Ziemā ādu negatīvi ietekmē tādi faktori kā zema gaisa temperatūra, auksts vējš, zems mitruma līmenis, iekštelpu apsilde. To ietekmē ādas barjerfunkcija tiek traucēta un āda kļūst trauslāka un caurlaidīgāka. Āda kļūst sausāka, tā var būt raupja, zvīņoties, smagākos gadījumos pat var veidoties sāpīgas plaisas, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Visbiežāk pirmās zonas, kur novēro problēmas - izteiktu sausumu, plaisāšanu - ir lūpu un roku āda. Ādas barjerfunkcijas traucējumu dēļ tā kļūst arī jutīgāka, var novērot apsārtumu, kairinājumu, niezi. Tāpat ziemā var saasināties hroniskas ādas slimības, tādas kā ekzēma un psoriāze. Krasas temperatūras svārstības un auksts vējš var pasliktināt arī rozācijas stāvokli.
Ir noderīgi ik pa laikam pārskatīt savu ādas kopšanas rutīnu, turklāt dažādos gadalaikos ādas vajadzības var mainīties. Dermatoloģe E. Sālījuma ādas kopšanā ziemā iesaka šādus soļus:
Pievērsiet uzmanību kosmētikas līdzekļu sastāvam un konsistencei. Ziemā viegli mitrinoši želejveidīgi krēmi var nedot pietiekamu efektu, tādēļ piemērotāki būs biezākas konsistences krēmi, kas satur aizsargbarjeru atjaunojošas sastāvdaļas, tādas kā keramīdi, taukskābes, holesterols. Savukārt dziedējošas un nomierinošas sastāvdaļas - pantenols, allantoins, koloidālās auzu pārslas - palīdz mazināt ādas kairinājumu un atjaunot ādu, stāsta dermatoloģe E. Sālījuma.
E vitamīns nodrošina antioksidantu darbību un veicina dzīšanu. Tāpat atslēgas vārdu sarakstā var meklēt arī skvalānu, kas notur mitrumu ādā, šī sviestu, kas baro un padara ādu maigu, žožoba eļļu un kakao sviestu, kas neļauj mitrumam iztvaikot. Savukārt sastāvdaļa, kas ir piemērota ļoti sausai ādai, ir vazelīns, jo tas izveido aizsargslāni, kurš neļauj mitrumam iztvaikot no ādas un ir ļoti noderīgs lūpu, roku un pēdu ādai.
Tikmēr cilvēkiem ar tendenci uz izsitumiem nav piemēroti biezas konsistences vai okluzīvi mitrinošie līdzekļi, jo tie var nosprostot poras un pasliktināt ādas stāvokli, tādēļ ieteicams izvēlēties vieglākas konsistences līdzekli un, ja nepieciešams, pēc tam, kad tas pilnībā uzsūcies, uzklāt to atkārtoti.
Ziemas aukstajā laikā piesardzīgāk jālieto potenciāli kairinoši līdzekļi, kas satur, piemēram, retinolu, glikolskābi un salicilskābi. Tos ieteicams lietot vakara rutīnā. Savukārt apsvērt var pienskābes, enzīmu pīlingu lietošanu ādas eksfoliācijai. Nav ieteicami alkoholu saturoši toniki, kas var sausināt ādu.
Tāpat ziemā, īpaši sausas un jutīgas ādas gadījumā, aktuāli ir tā saucamie “cold” krēmi jeb aukstiem laikapstākļiem paredzētie kosmētikas līdzekļi, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Tie pasargā ādu no sala, vēja, nokrišņiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Šo barojošo krēmu sastāvā izmanto bišu vasku, pantenolu, mandeļu eļļu, šī sviestu, lanolīnu, E vitamīnu. Tie atjauno ādas hidrolipīdu slāni, veidojot barjeru pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, baro un nomierina ādu. Jāatceras, ka ziemā ir īpaši svarīgi parūpēties par jutīgās zīdaiņu un bērnu ādas aizsardzību pastaigu laikā. Šādam nolūkam pieejami tieši bērnu ādai piemēroti līdzekļi.
Ziema bieži vien saistās arī ar svētku laiku - uzkodām, našķiem un smagākiem ēdieniem. Dermatoloģe E. Sālījuma atgādina dažādus gardumus baudīt ar mēru un atcerēties uzturā iekļaut augļus, dārzeņus un labos taukus - riekstus, sēklas, treknas zivis, avokado, jo Omega-3 taukskābes mazina iekaisumu un uzlabo ādas lipīdu barjeru. Ieteicams arī sekot līdzi savam D vitamīna līmenim un attiecīgi uzņemt ar uztura bagātinātāja palīdzību profilaktisku devu vai arī kompensēt deficītu.
Nereti ziemā tiek uzņemts mazāk ūdens nekā vasarā, tādēļ atcerieties par šķidruma uzņemšanu - dzeriet siltus, nesaldinātus dzērienus, piemēram, tējas, ēdiet zupas. Ierobežojiet alkohola un cukura uzņemšanu, lai mazinātu dehidratāciju un iekaisumu. Turklāt alkohols pasliktina arī rozācijas stāvokli, bet pārmērīga cukura uzņemšana ir saistīta ar glikācijas procesu, kura laikā tiek bojāts kolagēns un elastīns, tādējādi veicinot grumbu veidošanos. Saldumi, saldināti dzērieni pasliktina arī aknes stāvokli, bet sāļi ēdieni vecina ūdens aizturi organismā un tūskainību.
Arī klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver sabalansēta uztura nozīmi - ēdienkartē jāiekļauj ar antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām (ādas veselībai nozīmīgi C, D, B grupas, A un E vitamīni, kā arī cinks un selēns), Omega-3 taukskābēm un probiotikām bagāti produkti - dažādas ogas, augļi, dārzeņi, zaļumi, rieksti, zivis, olīveļļa, pilngraudu produkti, liesa gaļa, samazinot sāls un cukura daudzumu, ierobežojot uzturā pārstrādātu gaļas, saldu, sāļu, treknu, konditorejas produktu patēriņu, bet nodrošinot pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
No uztura bagātinātājiem šajā laikā kopumā un tieši ādas veselības atbalstam aktuāls var būt D vitamīns, zivju eļļa, naktssveces eļļa, kā arī citas eļļas, piemēram, smiltsērkšķu un ķirbju eļļa, kas aptiekās ir pieejamas gan atsevišķi, gan kapsulu veidā un dažādu uztura bagātinātāju sastāvā.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
