Pārbaudot kādas grūtnieces asinis 1972. gadā, atklājās, ka viņas sarkano asinsķermenīšu virsmā trūkst vienas molekulas. Piecdesmit gadus vēlāk zinātnieki no Lielbritānijas un Izraēlas, pētot šo neparasto molekulas neesamību, atklāja jaunu asinsgrupu, raksta izdevums “Science Alert”.
"Šis atklājums ir komandas daudzu gadu darba kulminācija," sacīja hematoloģe Luīze Tillija. Viņa personīgi ir strādājusi pie šī jautājuma gandrīz 20 gadus, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu.
Cilvēka asinsgrupu nosaka dažādas olbaltumvielas un cukuri uz sarkano asins šūnu virsmas, kas palīdz organismam atšķirt "paššūnas" no "ne-paššūnām". Ja transfūzijas jeb asins pārliešanas laikā šie marķieri nesakrīt, var rasties bīstama reakcija, kas var būt letāla.
Lielākā daļa galveno asins grupu sistēmu tika atklātas 20. gadsimta sākumā. Pavisam nesen identificētas sistēmas, piemēram, 2022. gadā aprakstītā Er sistēma, ir sastopamas tikai nelielai daļai cilvēku. Tas pats attiecas uz jauno MAL asins grupu, kas ir atklāta tagad.
MAL asinsgrupa tika atklāta, pārbaudot “AnWj” antigēna neesamību. Vairāk nekā 99,9% cilvēku ir šis antigēns, bet retos gadījumos, ģenētiskas mutācijas dēļ, tā nav. MAL olbaltumvielai, kuras vārdā nosaukta asinsgrupa, ir svarīga loma šūnu membrānu stabilitātes uzturēšanā un vielu transportēšanā.
Pētījums atklāja, ka “AnWj” negatīvā asinsgrupa var būt saistīta ar ģenētisku mutāciju, bet dažos gadījumos antigēna trūkums ir saistīts ar citām asins slimībām. Tagad, kad ir identificēti šīs asinsgrupas ģenētiskie marķieri, pacienti var veikt testus, lai noteiktu, vai viņu asinsgrupa ir iedzimta vai saistīta ar medicīnisku problēmu.
Atklājums palīdzēs labāk izprast reto asinsgrupu īpašības un varētu glābt pacientus no dzīvībai bīstamām komplikācijām.
