Pētījumi liecina, ka pat neliels vai mērens alkohola daudzums ir kaitīgs veselībai - alkohola lietošana katru gadu izraisa aptuveni trīs miljonu cilvēku nāvi, raksta “postimees.ee”.
Globālajā pētījumā tika izmantoti dati no 700 iepriekšējiem pētījumiem un analizēti 28 miljonu cilvēku veselības rādītāji. Tajā tika noskaidrots, ka alkoholu regulāri lieto 32,5% cilvēku - 25% sieviešu un 39% vīriešu.
Eiropa ir līdere pasaulē alkohola patēriņa ziņā, un vairāk nekā viena piektā daļa ES iedzīvotāju lieto alkoholu bīstamos daudzumos. Arī alkohola lietošanas izraisīto slimību procentuālais daudzums Eiropā ir augstāks nekā citos reģionos.
Cilvēkiem, kuri dzer vienu alkoholisko dzērienu dienā, ir risks saslimt ar dažādām ar alkoholu saistītām slimībām, un ar katru papildu porciju risks palielinās. Tiem, kuri dzēra divus dzērienus dienā, risks bija par 7% lielāks nekā tiem, kuri dzēra vienu reizi dienā.
Pat mērens alkohola patēriņš izraisa izmaiņas smadzeņu struktūrā - samazinās par risku novērtēšanu atbildīgās zonas aktivitāte, kā rezultātā palielinās tieksme uz riskantu uzvedību.
Turklāt alkohola negatīvā ietekme attiecas arī uz tiem, kuri paši nedzer, nelaimes gadījumu un vardarbības ģimenē dēļ. Alkohola lietošana var pasliktināt trauksmi. depresiju, miega traucējumus un garastāvokļa svārstības.
Alkohols izvada no asinsrites vitamīnus A, E, dzelzi, cinku un B vitamīnus, kas samazina smadzeņu darbību, pasliktina barības vielu uzsūkšanos un palielina vēža risku. Alkohols arī novājina imūnsistēmu, palielinot vēža iespējamību. Tikai viens alkoholiskais dzēriens dienā palielina risku saslimt ar krūts vēzi par 5%, balsenes vēzi par 17%, un barības vada vēzi par 30%.
Pētījums arī atspēkoja uzskatu, ka mērena alkohola lietošana ir labvēlīga - ar tā lietošanu saistītie riski pārsniedz iespējamos ieguvumus. Jaunākie globālie pētījumi liecina, ka pat mērens patēriņš palielina vēža, insulta un sirds un asinsvadu slimību risku, kamēr regulāra alkohola lietošana palielina insulta risku par 35%.
Tika apšaubīta arī alkohola nozares finansēto pētījumu ticamība. Noskaidrots, ka šādos pētījumos mērenus dzērājus nereti salīdzina ar tiem, kuri atteikušies no alkohola veselības problēmu dēļ. Šiem cilvēkiem jau ir veselības traucējumi, kas rada maldīgu priekšstatu, ka tiem, kuri lieto alkoholu mēreni, ir labāki veselības rezultāti. Taču, salīdzinot mērenus dzērājus ar tiem, kuri nekad regulāri nelieto alkoholu, kļūst skaidrs, ka alkohola lietošana nekādu labumu nesniedz.
