Žāvāšanās ir viena no tipiskām noguruma pazīmēm. Tomēr dažreiz žāvājamies arī tad, jo kāds cits žāvājas, lai gan paši neesam noguruši. Eksperti skaidro, kāpēc tas notiek.
Zinātnieki nav precīzi noteikuši žāvas mērķi, taču daži skaidrojošie modeļi liecina, ka darbība palielinātu skābekļa piegādi smadzenēm un tādējādi liktu jums pamosties. Tomēr citas teorijas liecina, ka žāvāšanās pazemina smadzeņu temperatūru un tādējādi tās atdzesē, raksta Fitforfun.
Saskaņā ar sociālās bioloģijas modeļiem kolektīvo žāvēšanu vajadzētu izraisīt empātijai. Tā sauktie spoguļneironi smadzenēs liek mums atdarināt cita cilvēka žāvas. Pētījumi arī ir parādījuši, ka jo labāk mēs pazīstam cilvēku, kurš žāvājas, un jo vairāk viņš mums patīk, jo lipīgāka ir šī darbība. Kolektīva žāvas mērķis ir izteikt līdzjūtību nogurušam grupas dalībniekam un tādējādi stiprināt sociālo kohēziju.
Līdzīgi kā tās mērķim, zinātne vēl nav spējusi skaidri izskaidrot, kāpēc žāvāšanās ir lipīga. Tomēr principā pēdējos gados dominējuši divi skaidrojumi.
Saskaņā ar sociālās bioloģijas modeļiem kolektīvās žāvāšanās cēlonis ir empātija. Tā sauktie spoguļneironi smadzenēs liek mums atdarināt otra cilvēka žāvas. Pētījumi arī atklājuši, ka, jo labāk pazīstam žāvājošo cilvēku un jo vairāk viņš mums patīk, jo lipīgāka ir žāvāšanās.
Kolektīva žāvāšanās ir paredzēta, lai paustu līdzjūtību nogurušajam grupas dalībniekam un tādējādi stiprinātu sociālo kohēziju. Tāpēc psihopāti žāvājas mazāk. Taču pret šo teoriju pretrunā ir fakts, ka daži cilvēki inficējas arī ar pilnīgi svešu cilvēku žāvām.
Tomēr žāvāšanās ir atkarīga arī no cilvēka. Kamēr daži cilvēki salīdzinoši viegli inficējas no citu (pat pilnīgi svešu) žāvāšanās, citi ir izturīgi pat no tuviem cilvēkiem.
Aiz šīs parādības var būt smadzeņu motoriskais reģions. Tas nodrošina, ka mēs veicam kustību, kad tā tiek stimulēta. Ikvienam to ir vieglāk aktivizēt. Kā liecina eksperimenti, tie, kuri var viegli izraisīt kādu darbību, visticamāk inficēsies ar žāvāšanās palīdzību.
