Emocijas un lokanība. Vingro kopā ar fizioterapeiti Madaru Sirmaci

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

“Mūsu domas, emocijas un uzvedība spilgti izpaužas arī fiziskajā ķermenī. Bieži varam ieraudzīt kopsakarības starp cilvēka pārliecību, izturēšanos un fiziskajām spējām. Piemēram, ir cilvēki, kas ir nelokāmi savā pārliecībā, taču vēlāk izrādās, ka arī ķermeniski trūkst elastības,” skaidro fizioterapeite Madara Sirmace.

Tāpat apspiestas emocijas ķermenī parādās kā sasprindzinājums, kas ierobežo kustības. Stress paaugstina muskuļu tonusu. Izjūtot to ilgstoši, pieaug saspringums, kas samazina vēlmi un spēju kustēties.

Strādājot ar vienu faktoru mēs ietekmējam arī citus. Piemēram, attīstot lokanību, iespējams radīt emocionālas izmaiņas, mazinot stresu, vairojot laimes hormonus, vēlmi socializēties un būt aktīvam.

Lasi arī: Ko darīt, ja man pleci noapaļoti? Atbild fizioterapeite Madara Sirmace

Idejas, kā attīstīt mobilitāti

1.vingrojums: gūžu mobilitāte

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Nostājies četrrāpus.

Izelpā izliec labo pēdu uz priekšu tā, lai tā ir blakus labajai plaukstai.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Ieelpā noliec sākumstāvoklī. Pēc tam veic uz otru pusi.

Vingrojumu veic 12x uz katru pusi

2.vingrojums: krūšu mobilitāte

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Apgulies uz kreisā sāna. Kreiso kāju iztaisno, labo saliec sev priekšā (ceļgals pie grīdas). Kreiso roku turi uz kreisā ceļgala, labo roku iztaisno sev priekšā.

Izelpā slidini labo plaukstu pa grīdu, virzot to pusaplī uz augšu. Griezies līdz roka ir 45 grādu leņķī, krūšu kurvis atvērts.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Ievēro! Noturi kreiso ceļgalu pie grīdas.

Vingrojumu veic 12x uz katru pusi.

3.vingrojums: sānu mobilitāte

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Piecelies kājās, pacel rokas augšā.

Izelpā liec kreiso kāju aiz labās un ar rokām stiepies pa labi. Sajūti iestiepumu kreisajā sānā.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Ieelpā ieņem sākumstāvokli.

Ievēro! Negāzies ar pleciem uz priekšu! Iztēlojies, ka tev priekšā un aizmugurē ir siena, un vingrojums jāizdara caur sānu.

Vingrojumu veic 12x uz katru pusi.

4.vingrojums: kājas aizmugurējo muskuļu stiepšana

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Stāvi kājās. Izliec labo pēdu priekšā un atbalsti uz papēža.

Izelpā ar taisnu muguru liecies uz leju tā, lai iestiepjas labajai kājai mugurējie muskuļi.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Ieelpā iztaisnojies.

Ievēro! Labo ceļgalu noturi taisnu, bet kreiso kustības laikā nedaudz saliec. Noliecies tikai tik zemu, kamēr to vari izdarīt ar taisnu muguru.

Vingrojumu veic 12x uz katru pusi.

5.vingrojums: augšstilba iekšējo muskuļu stiepšana

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Apsēdies, saliec pēdas kopā, iztaisno muguru.

Sāc ar nelielām ritmiskām kustībām, virzot ceļgalus uz augšu un uz leju (kā vēzējot spārnus). Turpini 1 minūti.

Pēc tam taisnu muguru noliecies uz priekšu. Vienlaicīgi ar elkoņiem spied ceļgalus tuvāk grīdai. Vingrojumu veic tik zemu, kamēr jūti patīkamu iestiepumu. Pozu noturi 30-45 sekundes.

Nost ar saspringumu

Foto: pexels.com

Ja izpildīji visus vingrojumus, kāda ir sajūta tagad? Kādi novērojumi vingrojumu laikā? Iespējams kādā ķermeņa daļā sajuti stīvumu. Varbūt pamanīji, ka atšķiras mobilitāte labajā un kreisajā ķermeņa pusē.

Var gadīties, ka vienu vingrojumu bija patīkami veikt, bet cits sagādāja grūtības vai pat nepatika.

Tā var būt, taču, regulāri veicot vingrojumus, izjutīsi arvien lielāku simetriju, elastību un prieku. Lai saspringums vairs nesagādā raizes!

Dzīvesstils

D vitamīns dabiski veidojas mūsu organismā, kad esam pakļauti saules gaismai, taču ziemā arvien vairāk cilvēkiem pietrūkst šī būtiskā vitamīna. Kā to saprast, neveicot analīzes? Tiem, kam trūkst D vitamīna, ausīs var parādīties dīvainas pazīmes, raksta “express.co.uk”.