Sāpīgas un piespiedu muskuļu spazmas vai krampji var rasties jebkurā ķermeņa muskulī, bet parasti tas skar kāju, kamēr guļat vai vingrojat. Krampji uznāk pēkšņi un var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm.
Spazmas parasti izzūd pati, tāpēc nav nepieciešama ārstēšana. Bet ir lietas, ko varat darīt, lai muskuļi justos labāk un novērstu krampju rašanos nākotnē, raksta Health.
Krampji var izraisīt pēkšņas, intensīvas sāpes muskuļos. Muskulis jutīsies ļoti saspringts, it kā tas būtu mezglā. Ja pieskartos muskuļiem, tas varētu būt pat grūti.
Dažreiz skartais muskulis var izskatīties izkropļots vai pat varat redzēt, ka tas raustās. Krampji visbiežāk skar kāju muskuļus, parasti ikru. Krampji var aiziet un atgriezties dažas reizes, pirms beidzot apstājas.
Var sajust sāpes muskuļos pēc vairākām dienām.
Krampji rodas, kad muskuļi saraujas bez kontroles un pēc tam neatslābst. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ. Viens no izplatītākajiem cēloņiem ir tas, ka skartais muskulis ir pārmērīgi noslogots vai ievainots, parasti fiziskās slodzes dēļ. Krampji bieži rodas arī tad, ja esat dehidratēts, īpaši, ja vingrojat dehidratācijas dēļ. Muskuļu spazmas var rasties arī tad, ja organismā ir maz būtisku elektrolītu, piemēram, kālija un kalcija.
Krampji var būt arī nervu problēmu dēļ. Diska trūce var kairināt muguras nervus, izraisot sāpes un spazmas muguras muskuļos. Stress var izraisīt arī krampjus arī kakla muskuļos.
Sportisti ir pakļauti lielākam krampju riskam. Tas jo īpaši attiecas uz sportistiem pirmssezonā, jo viņu ķermenis nav pieradis pie šīs aktivitātes un tāpēc var kļūt noguris. Izturības sportistiem, piemēram, tiem, kas piedalās triatlonos un maratonos, arī lielāka iespēja iegūt krampjus. Ja skrienat vai lecat, krampji, visticamāk, būs augšstilbā.
Lasi arī: Krampju rašanās, to simptomi un kā tos novērst
Gados vecākiem cilvēkiem ir lielāka iespēja iegūt muskuļu krampjus. Pieaugušie dabiski sāk zaudēt muskuļus 40 gadu vidū, un bez regulāras aktivitātes muskuļu zudums var palielināties. Šīs muskuļu izmaiņas līdz 60. gadu vecumam var izraisīt krampjus. Gados vecāki cilvēki mēdz mazāk būt izslāpuši un tāpēc nedzer tik daudz šķidruma. Tas var izraisīt dehidratāciju, izraisot krampjus.
Cilvēkiem ar lieko svaru vai grūtniecēm var būt lielāka iespēja iegūt krampjus. Cilvēki, kuriem tiek veikta dialīze, var būt arī jutīgāki pret krampjiem. Daži apstākļi, piemēram, fibromialģija, var izraisīt arī krampju rašanos.
Lai gan krampji var būt ļoti sāpīgi, tie parasti pāriet paši 10 minūtēs vai mazāk. Tomēr ir lietas, ko var mēģināt palīdzēt pie spazmas, lai justos labāk.
Ja vingrojat, iespējams, varat apturēt krampjus, vienkārši pārtraucot savu darbību un tā vietā izstiepjot un masējot skartos muskuļus.
Varat arī mēģināt uzklāt sildīšanas spilventiņu savilktajam muskulim. Kad tūlītējās sāpes ir mazinājušās, varat pāriet uz aukstuma avotu, lai nomierinātu sāpošo muskuli. Ja pēc karsēšanas un apledojuma joprojām ir diskomforts, apsveriet iespēju lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu.
Turklāt var palīdzēt mazināt muskuļu krampjus, rehidratējot ar ūdeni. Ja ir krampji, jo trūkst minerālvielu, piemēram, tad elektrolītu, sporta dzēriens var palīdzēt atjaunoties. Var palīdzēt arī piena dzeršana vai tādi ēdieni kā jogurts, banāni, lēcas vai spināti.
Jūs varētu novērst krampjus. Pārliecinieties, ka esat pareizi hidratēts, īpaši vingrošanas laikā. Varat arī patērēt vairāk kālija, piemēram, uzņemot vairāk banānu vai apelsīnu sulas. Jūs varat arī iekļaut stiepšanos savā ikdienas rutīnā. Stiepšanās pirms treniņa ir īpaši svarīga. Ja ir tendence naktī iegūt krampjus, izstaipieties pirms gulētiešanas.
Ja uzskatāt, ka jums ir krampji, jo jūsu treniņi ir pārāk intensīvi, mēģiniet pielāgot savu treniņu tā, lai jūs vingrotu ērtākā līmenī.
Ja krampjus izraisa medicīnisks stāvoklis, stāvokļa ārstēšana var novērst krampjus. Ir pieejami arī medikamenti, kas var palīdzēt novērst krampjus, taču to efektivitāte atšķiras un var izraisīt blakusparādības, tāpēc veselības aprūpes sniedzējam būs jānosaka riska un medikmentu attiecība.
Krampji ir izplatīti, un tas nav nekas neparasts, ka tie ir sāpīgi. Bet apsveriet iespēju sazināties ar ārstu, ja ir:
