Ja mēs pastāvīgi uztvertu visas savas bailes pēc nominālvērtības, mēs būtu aizņemti 24 stundas diennaktī. Tāpēc ir svarīgi rūpīgāk aplūkot tās bailes, kas stāv ceļā jau ilgu laiku. Kuras no tām ir patiešām pamatotas? Sāciet ar savām lielākajām bailēm. Pārskatiet savas bailes un novērtējiet to svarīgumu, habittribe.com.
Vai gatavojaties īstenot savu sapni? Tad tas neko daudz nepalīdzēs, ja ļauties savām postošajām domām. Nav arī ieteicams iedziļināties pagātnē, lai pateiktu: "Bet toreiz tas neizdevās". Koncentrējieties uz lietām, kas bija labas un darbojās attiecīgajā situācijā. Tā sevi iedrošini un stiprini “mugurkaulu”. Tāpēc bažas var nobīdīt malā, un cerība tās var aizstāt.
Kad esam nobijušies, mēs bieži visu savu uzmanību vēršam uz iekšpusi, uz savām domām, katastrofālajiem scenārijiem, ko izdomā mūsu galva, un mūsu fiziskajām panikas reakcijām, piemēram, sirdsklauves, svīšanu, trīcēšana utt. Kad šādi koncentrējaties uz bailēm, nonākat virpulī, kas novirza prom no tā, kas patiesībā šobrīd ir. Tad ir svarīgi koncentrēties uz apkārtējās realitātes uztveri, lai “padarītu reālu” kaut ko citu, nevis bailes.
Ja baidāties no noteiktas situācijas, palīdz tas, ja sevi tai pakļaujat. Pieņemsim, ka vēlētos lasīt lekcijas. Bet baidāties, ka neesat piemērots situācijai. Bailes saka: “Tu stostīsies, zaudēsi stāstījuma pavedienu un kļūsi sarkans kā tomāts.” Vai zināt, kas palīdz pret šādām bailēm? Vienkārši dari to, no kā baidies. Vairumā gadījumu tas nav tik slikti, kā domājāt.
Atcerēsimies: tā nekad nav situācija, bet gan interpretācija, kas izraisa sajūtu, kas jūs biedē. Labā ziņa ir tā, ka ir pilnīgi iespējams mainīt situācijas interpretāciju, dodot zemapziņai iespēju izvēlēties dažādas interpretācijas.
Ja atrodaties situācijā, kas parasti izraisa bailes, atrodiet mīlošu (iedomātu) pavadoni. Uzdodiet šim kompanjonam uzdevumu atbalstīt un labi pamudināt. To var izdarīt arī, mīļi sarunājoties ar sevi un mudinot sevi veikt noteiktu darbību. “Es to varu”, “Tu jau esi bijis un apguvis grūtākas situācijas”, “Tev nav ko zaudēt” - un bailes automātiski norimst, nepaļaujoties uz citiem.
Lasi arī: Dzirdot pazīstamu runu, smadzenes milisekundēs pārslēdz uzmanību
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgi, un kas patiešām palīdz, ir tas, ka atkal un atkal vingrināties stāties pretī savām bailēm. Dariet to kā datorspēlē: nesāciet ar pēdējo soli spēlē... Vislabāk ir pierakstīt sava veida baiļu hierarhiju: kāda ir situācija, kas mani biedē visvairāk? Kura situācija mani biedē mazāk? Kāda situācija būtu aptuveni vidējā diapazonā? Un no kā es tikai mazliet baidos, bet pietiekami, lai to “norītu”?
